SF36
====
Exported from Holy-Writings.com on 2026-06-18
1 clipping
1.
Mahāvadānasūtra
I. Prologue evaṃ mayā śrutam
ekasmiṃ samaye bhagavāṃ Śrāvastyāṃ viharati Jetavane
Anāthapiṇḍadārāme /
atha saṃbahulānāṃ bhikṣūṇāṃ
Karīrikamaṇḍalavāṭe saṃniṣaṇṇānāṃ
saṃnipatitānām ayam evaṃrūpo
'bhūd antarākathāsamudāhāraḥ
āścaryam āyuṣmanto yāvac ca bhagavataḥ
atīteṣu samyaksaṃbuddheṣu
atītāṃśabhāvagateṣu
chinnavartmasu chinnapuṭeṣu
niṣprapaṃceṣu prapaṃcātīteṣu parinirvṛteṣu
kāruṇikeṣu nirāśiṣeṣu
evaṃ samyak
pratyātmaṃ jñānadarśanaṃ
pravartate / evaṃśīlā bata te
buddhā bhagavaṃto babhūvur ity api
evaṃdharmāṇa evaṃprajñā evamabhijñā
evaṃvimuktaya
evaṃvihāriṇo bata te buddhā bhagavanto babhūvur
ity api /
kiṃ nu bhagavato dharmadhātuḥ
supratividdhaḥ āho svid devatā ārocayaṃti yena
tathāgatasyātīteṣu samyaksaṃbuddheṣu
atītāṃśabhāvagateṣu chinnavartmasu
chinnapuṭeṣu niṣprapaṃceṣu
prapañcātīteṣu
parinirvṛteṣu kāruṇikeṣu
nirāśiṣeṣu evaṃ samyak pratyātmaṃ
jñānadarśanaṃ pravartate evaṃśīlā bata te
buddhā bhagavaṃto babhūvur ity apy evaṃdharmāṇa
evaṃprajñā evamabhijñā
evaṃvimuktaya evaṃvihāriṇo bata te buddhā
bhagavaṃto babhūvur ity api /
iyaṃteṣāṃ saṃbahulānāṃ bhikṣūṇāṃ
Karīrikamaṇḍalavāṭe
saṃniṣaṇṇānāṃ sannipatitānām antarākathā
viprakṛtā /
aśrauṣīd bhagavāṃ divāvihāropagato divyena śrotreṇa
viśuddhenātikrāntamānuṣeṇa śrutvā ca punas
tasmāt samādher vyutthāya yena
Karīrikamaṇḍalavāṭas tenopajagāma upetya
purastād bhikṣusaṃghasya prajñapt'; evāsanne nyaṣīdat
niṣadya bhagavāṃ bhikṣūn
āmantrayati kā nu yuṣmākaṃ bhikṣavaḥ
saṃbahulānāṃ bhikṣūṇāṃ
Karīrikamaṇḍalavāṭe saṃniṣaṇṇānāṃ
saṃnipatitānām antarākathā viprakṛtā kayā
cāpi kathayaitarhi
sanniṣaṇṇāḥ
saṃnipatitāḥ
ihāsmākaṃ bhadanta saṃbahulānāṃ
bhikṣūṇāṃ
Karīrikamaṇḍalavāṭe
saṃniṣaṇṇānāṃ
saṃnipatitānām ayam
evaṃrūpo 'bhūd
antarākathāsamudāhāraḥ āścaryam āyuṣmaṃto
yāvac ca bhagavataḥ atīteṣu samyaksaṃbuddheṣu
atītāṃśabhāvagateṣu chinnavartmasu
chinnapuṭeṣu niṣprapañceṣu prapañcātīteṣu
parinirvṛteṣu kāruṇikeṣu nirāśiṣeṣu evaṃ samyak pratyātmaṃ
jñānadarśanaṃ pravartate evaṃśīlā bata te buddhā
bhagavanto babhūvur
ity api evaṃdharmāṇa evaṃprajñā
evamabhijñā
evaṃvimuktaya evaṃvihāriṇo
bata te buddhā bhagavanto babhūvur ity api /
kiṃ nu bhagavato
dharmadhātuḥ
supratividdha āho svid devatā ārocayaṃti
yena tathāgatasyātīteṣu
samyaksaṃbuddheṣu
atītāṃśabhāvagateṣu chinnavartmasu chinnapuṭeṣu
niṣprapañceṣu prapañcātīteṣu parinirvṛteṣu
kāruṇikeṣu nirāśiṣeṣu evaṃ samyak
pratyātmaṃ jñānadarśanaṃ pravartate evaṃśīlā
bata te buddhā bhagavanto babhūvur ity api evaṃdharmāṇa
evaṃprajñā evamabhijñā
evaṃvimuktaya evaṃvihāriṇo bata te buddhā bhagavaṃto
babhūvur ity api /
iyam asmākaṃ bhadaṃta saṃbahulānāṃ bhiksūṇāṃ
Karīrikamaṇḍalavāṭe
saṃniṣaṃṇānāṃ saṃnipatitānām
antarākathā viprakṛtā tayā
cāpi bhagavan kathayā etarhi saṃniṣaṃṇāḥ
saṃnipatitā api me bhikṣavo dharmadhātuḥ supratividdha api me devatā
ārocayanti iyam atra dharmatā tasmād idam
ucyate ||
pūrvaṃ kathā dhārmikī arthasaṃhitā udāhṛtā
maṇḍalavāṭabhikṣubhiḥ aśrauṣīd divyena hi śrotradhātunā
divāvihāropagato mahāmuniḥ
divyena
śrotreṇa niśāmya śāstā upāgato
maṇḍalavāṭabhikṣūn
nyaṣīdat sa hi bhikṣugaṇasya madhye Śakro
yathendras
tridaśeṣu madhye 2
pratividdho
dharmadhātur buddhenādityabandhunā /
yenābhyatītāṃ jānāti saṃbuddhāṃ
dvipadottamaḥ
evaṃnāmā evaṃjātyā evaṃgotrāś ca te
'bhavan yathā yathā ca te āsaṃ sarve
vyākṛtavāṃ muniḥ 4
nānādīrghāyuṣo devā varṇavanto yaśasvinaḥ
sevam ārocayaṃty arthaṃ saṃbuddhānāṃ yaśasvinām 5
||
II. How was the Dharmadhātu Realized? kathaṃ
dharmadhātuḥ supratividdhaḥ
A. The Characteristics of the Seven Buddhas 1. Kalpa itaḥ sa
ekanavataḥ kalpo yasmiṃ kalpe
Vipaśyī samyaksaṃbuddho loke utpannaḥ
itaḥ sa ekatriṃśattamaḥ kalpo yasmiṃ kalpe
Śikhī ca Viśvabhuk ca samyaksaṃbuddhau loka utpannau asminn
eva Bhadrakalpe catvāraḥ
samyaksaṃbuddhā loke utpannā Krakasundaḥ
Kanakamuniḥ
Kāśyapo vayaṃ cāpy etarhi
Śākyamuniḥ iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
X kaś ca kalpo ^ ^ ^ X
yadā Vipaśyī udapādi _ X | X ^ ^ ^ ^ _ X X ^ ^ ^ ^ _ X
1
Viśvabhujaṃ ^ ^ ^ _ X vināyakāḥ
Krakasund ^ _ X | X ^ ^ ^ ^ _ X X ^ ^ ^ ^ _ X
2 ||
2. Life Span Vipaśyinaḥ
samyaksaṃbuddhasya aśītir
varṣasahasrāṇy āyuṣpramāṇam abhūt Śikhinaḥ
samyaksaṃbuddhasya saptatiḥ Viśvabhujaḥ samyaksaṃbuddhasya
ṣaṣṭiḥ Krakasundasya
samyaksaṃbuddhasya
catvāriṅśat Kanakamuneḥ
samyaksaṃbuddhasya triṅśat
Kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya viṃśatiḥ asmākam apy etarhi
varṣaśatam āyuṣpramāṇaṃ
samyaksukhena
paripriyamāṇam iyam atra
dharmatā
tasmād idam ucyate
||
X ^ ^ ^ ^
_ X X ^ ^ ^
^ _ X | X ^ ^ ^ sa _ X X ^
Viśvabhujo jinasya 1 catvāriṃśat Krakasundasya
śāstuḥ X ^ ^ ^ ^ _ X | X ^ ^ ^ ^ _ X X ^
Śākyamuni ^ _ X 2
||
3. Caste Vipaśyī samyaksaṃbuddhaḥ kṣatriyo
jātyābhūt Śikhī samyaksaṃbuddhaḥ kṣatriyo jātyābhūd
Viśvabhuk ca | Krakasundaḥ samyaksaṃbuddho
brāhmaṇo jātyābhūt Kanakamuniḥ
Kāśyapaś ca |
asmākam apy etarhi kṣatriyā jātir bhavati
iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
X ^ ^ ^ ^
_ X X ^ _ ^ babhūva
kṣatriyāḥ X ^ Kanakamuniś ca Kāśyapa et'; ekajāty. ^ ^ ^ ^ X X ^ ^ ^ ^ _ X X ^
^ ^ ^ _ X | X
yā ^ ^ ^ _ ^
kalpāṃ niṣkrāntavāṃ
Cchākyakulāc ca kṣatriyāt ||
4. Family Name Sanskrit text is completely lost
5. Bodhi Trees Sanskrit text is completely lost
6. The Assembly of Bhikṣus Vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya
śrāvakāṇāṃ trayo mahāsannipātā babhūvuḥ eko mahāsannipāto
dvāṣaṣṭabhikṣuśatasahasrāṇi / dvitīyo
mahāsannipāto bhikṣuśatasahasram tṛtīyo mahāsannipāto 'śītir
bhikṣusahasrāṇi / Śikhinaḥ samyaksaṃbuddhasya
śrāvakāṇāṃ trayo mahāsannipātā babhūvuḥ eko mahāsannipāto
bhikṣuśatasahasram dvitīyo mahāsannipāto 'śītir bhikṣusahasrāṇi
/ tṛtīyo mahāsannipātaḥ saptatir
bhikṣusahasrāṇi / Viśvabhujaḥ
samyaksaṃbuddhasya śrāvakāṇāṃ dvau mahāsannipātau
babhūvatu eko mahāsannipātaḥ saptatir
bhikṣusahasrāṇi / dvitīyo mahāsannipāta
ṣaṣṭir bhikṣusahasrāṇi / Krakasundasya
samyaksaṃbuddhasya śrāvakānām
eko mahāsannipāto babhūva catvāriṃśad
bhikṣusahasrāṇi / Kanakamuneḥ samyaksaṃbuddhasya śrāvakānām eko
mahāsaṃnipāto babhūva triṃśad bhikṣusahasrāṇi / Kāśyapasya
samyaksaṃbuddhasya śrāvakānām eko mahāsannipāto babhūva viṅśatir
bhikṣusahasrāṇi / asmākam apy etarhi
śrāvakānām eko mahāsaṃnipāta ardhatrayodaśa
bhikṣuśatāni iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate||
trayo Vipaśyisya trayaḥ Śikhino X ^ Viśvabhujo jinasya / caturṇāṃ buddhānām
ekaikaśa ṛṣisannipātā muninā prakāśitā te
saṃnipātā paramārthadarśinān nāgeṣu nāge ^ ^
^ ^ X |
saṃghādikānām akhilānāṃ
tāyināṃ pannadhvajānāṃ
virajasām ṛjūnām ||
7. A Pair of Disciples Vipaśyinaḥ
samyaksaṃbuddhasya Khaṇḍaś ca Tiṣyaś
ca śrāvakayugam abhūd
agrayugaṃ bhadrayugam eko 'grya
ṛddhimatāṃ
dvitīyo 'grya prajñāvatām
Śikhinaḥ samyaksaṃbuddhasya Abhibhūḥ
Saṃbhavaś ca
śrāvakayugam abhūd
agrayugaṃ
bhadrayugam eko 'grya ṛddhimatāṃ dvitīyo 'grya
prajñāvatām Viśvabhujaḥ samyaksaṃbuddhasya Śroṇaś ca Uttaraś ca
śrāvakayugam abhūd agrayugaṃ
bhadrayugam eko 'grya
ṛddhimatāṃ dvitīyo
'gryaḥ prajñāvatām Krakasundasya samyaksaṃbuddhasya
Saṃjīvaś ca Viduraś ca śrāvakayugam abhūd agrayugaṃ bhadrayugam eko
'grya ṛddhimatāṃ dvitīyo 'gryaḥ prajñāvatām
Kanakamuneḥ samyaksaṃbuddhasya Bhujiṣyaś ca bhikṣur Uttaraś ca
śrāvakayugam abhūd agrayugaṃ bhadrayugam eko 'grya
ṛddhimatāṃ
dvitīyo 'grya prajñāvatām Kāśyapasya
samyaksaṃbuddhasya Tiṣyaś ca Bharadvājaś ca śrāvakayugam abhūd
agrayugaṃ bhadrayugam eko 'grya
ṛddhimatāṃ dvitīyo 'grya prajñāvatām
asmākam apy etarhi ŚāriputraMaudgalyāyanau bhikṣū
agrayugaṃ bhadrayugam eko 'grya ṛddhimatāṃ dvitīyo 'grya
prajñāvatām iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate
||
Khaṇḍaś ca Tiṣyaś ca Vipaśyino 'gryau Śikhino
buddhasyābhibhūḥ Saṃbhavaś ca / Śroṇottarau
Viśvabhujo jinasya oghātigau kāmabhaveṣv asaktau Saṃjīvabhikṣur
Viduraś ca paṇḍitaḥ agryāv etau Krakasundasya śāstu /
buddhasya ca
Kanakamuner ihāgryau Bhujiṣyo bhikṣur athottaraś ca
Tiṣya Bharadvājayugaṃ maharṣer etāv
agryau bhagavataḥ Kāśyapasya /
Śāriputra Maudgalyāyanau bhikṣū tāv etāv Aṅgiraso 'graśrāvakau ||
8. Attendants Vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya Aśoko nāma bhikṣur
upasthāyako 'bhūt Śikhinaḥ samyaksaṃbuddhasya
Kṣemakāro nāma bhikṣur upasthāyako 'bhūt Viśvabhujaḥ
samyaksaṃbuddhasya Upaśānto nāma bhikṣur
upasthāyako 'bhūt Krakasundasya samyaksaṃbuddhasya Bhadriko
nāma bhikṣur upasthāyako 'bhūt Kanakamuneḥ samyaksaṃbuddhasya
Svastiko nāma bhikṣur upasthāyako 'bhūt Kāśyapasya
samyaksaṃbuddhasya Sarvamitro nāma bhikṣur
upasthāyako 'bhūt asmākam apy etarhi
Ānando bhikṣur
upasthāyakaḥ iyam atra dharmatā
tasmād idam ucyate ||
Aśoka Kṣemakāraś ca Upaśāntaś ca Bhadrikaḥ
Svastikaḥ Sarvamitraś ca Ānando bhavati
saptamaḥ bhikṣava
ete mahā tmānaḥ
śarīrāntimadhāriṇaḥ
vaiyyāpatyakarā āsaṃ cittanimitteṣu kovidā sarve kālasya kuśalā
nimittaprativedhinaḥ sarveṣām āsravā kṣīṇā nāsti teṣāṃ
punarbhavaḥ ||
9. Sons Vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya Susaṃvṛttaskandho nāma putro
'bhūt Śikhinaḥ samyaksaṃbuddhasya Atulo nāma putro 'bhūt
Viśvabhujaḥ samyaksaṃbuddhasya
Suprabuddho nāma putro 'bhūt
Krakasundasya samyaksaṃbuddhasya
Pratāpano nāma putro 'bhūt Kanakamuneḥ samyaksaṃbuddhasya
Sārthavāho nāma putro 'bhūt Kāśyapasya
samyaksaṃbuddhasya Vijitaseno nāma putro 'bhūt asmākam apy etarhi Rāhula
putra iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
Susaṃvṛttaskandho 'tula Suprabuddha Pratāpanaḥ
Sārthavāho Vijitaseno Rāhulo bhavati saptama ete putrā mahātmānaḥ
śarīrāntimadhāriṇaḥ sarveṣām
āsravā kṣīṇā nāsti teṣāṃ punarbhava ||
10. Mother, Father, King and the Capital
Vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya
pitābhūd Bandhumo nāma rājā kṣatriyo mūrdhābhiṣikto mātābhūd
Bandhuvatī nāma Bandhumāvatī nāma nagarī rājadhānī babhūva
ṛddhā ca sphītā ca kṣemā ca subhikṣā
cākīrṇabahujanamanuṣyā ca / Śikhinaḥ samyaksaṃbuddhasya pitābhūd
Aruṇo nāma rājā kṣatriyo mūrdhābhiṣikta mātābhūt
Prabhāvatī nāma / Aruṇāvatī nāma nagarī
rājadhānī babhūva / ṛddhā ca
pūrvavat Viśvabhujaḥ samyaksaṃbuddhasya pitābhūt
Supradīpo nāma rājā kṣatriyo mūrdhābhiṣiktaḥ
mātābhūd Uttarā nāma Anopamā
nāma nagarī
rājadhānī babhūva pūrvavat Krakasundasya
samyaksaṃbuddhasya pitābhūd Agnidatto nāma brāhmaṇaḥ purohitaḥ
mātābhūd Dhanavatī nāma tena khalu samayena Kṣemo
nāma rājābhūt Kṣemasya khalu rājñaḥ Kṣemāvatī nāma nagarī
rājadhānī babhūva pūrvavat Kanakamuneḥ
samyaksaṃbuddhasya
pitābhūd Yajñadatto nāma brāhmaṇaḥ purohitaḥ mātābhūd
Yaśovatī nāma tena khalu samayena Śobho nāma
rājābhūc Chobhasya
khalu rājñaḥ
Śobhavatī nāma nagarī rājadhānī babhūva pūrvavat
Kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya pitābhūd Brahmadatto nāma brāhmaṇaḥ
purohitaḥ mātābhūd Viśākhā nāma tena khalu
samayena Kṛkī nāma rājābhūt Kṛkiṇaḥ khalu
rājño Bārāṇasī nāma nagarī rājadhānī babhūva
pūrvavat asmākam apy etarhi
pitā Śuddhodano nāma rājā
kṣatriyo mūrdhābhiṣiktaḥ mātā Mahāmāyā
nāma nagarī Kapilavastur nāma rājadhānī ṛddhā ca
sphītā ca kṣemā ca subhikṣā
caākīrṇabahujanamanuṣyā ca Śākyānāṃ
gaṇarājyam iyam
atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
Vipaśyino buddhavarasya Bandhumā pitābhavad
Bandhuvatī ca mātā /
nagarī tathā
Bandhumatī suramyā yatra jino
dharmam
adeśayac
chivam buddhasya Śikhinaḥ Aruṇaḥ pitābhūt
Prabhāvatī mātā prabhākarasya /
nagarī tathāruṇavatī suramyā Aruṇasya rājñaḥ
paraśatrumardinaḥ yat Supradīpa
udapādi kṣatriyaḥ pitā abhūd Viśvabhujo jinasya /
mātā tathaivottara satyanāmā Anopamā nagarī rājadhānī yad Agnidatta
udapādi brāhmaṇaḥ pitā abhūt Krakasundasya śāstuḥ mātāpi ca
Dhanavatī satyanāmā Kṣemo rājā Kṣemāvatī rājadhānī yad
Yajñadatta udapādi brāhmaṇaḥ pitā abhūt Kanakamuner jinasya /
mātāpi ca Yaśovatī satyanāmā Śobho rājā
Śobhāvatī rājadhānī yad
Brahmadatta udapādi brāhmaṇaḥ pitā abhūd bhagavataḥ Kāśyapasya
/ mātāpi ca Viśākhā satyanāmā Kṛkī
rājā Bārāṇasī rājadhānī
Śuddhodano nāma pitā maharṣer mātā Mahāmāya prabhākarasya / nagarī
tathā ṛddhā sphītā suramyā Kapilāhvayā yatra jino ^ _ te ||
11. Mnemonic Keywords of This Chapter uddānam ||
kalpo 'tha āyur jātiś ca gotraṃ vṛkṣāś ca pañcamā / saṃnipāto
yugam upasthāyakā putrā mātā pitā tathā ||
B. The Legend of Vipaśyin Buddha: Part One 1. Descent from Tuṣita Heaven
The Bodhisattva's Entrance into His Mother's Womb dharmatā khalu
yasmiṃ samaye
Vipaśyī bodhisatvas Tuṣitād
devanikāyāc cyavitvā mātuḥ kukṣāv avakrāmati atyarthaṃ tasmiṃ
samaye mahāpṛthivīcālaś cābhūt sarvaś
cāyaṃ loka udāreṇāvabhāsena
sphuṭo 'bhūt yā api tā lokasya lokāntarikā andhastamā
andhākāratamisrā yatremau sūryācandramasāv evaṃmahardhikau
mahānubhāvau ābhayā ābhāṃ
nānubhavataḥ tā api tasmiṃ samaye udāreṇāvabhāsena
sphuṭā abhūvaṃ tatra ye satvā upapannās te tayā ābhayā anyonyaṃ
satvaṃ saṃjānate anye 'pi
bhavaṃtaḥ satvā ihopapannā anye 'pi bhavaṃtaḥ satvā ihopapannā
iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
yathāpi megho vipulaḥ susaṃbhṛto
bahūdako mārutavegamūrcchitaḥ tathopamaṃ kukṣim avākramaṃ muniḥ
śatahradāṃ sūrya ivābhyupāgataḥ avabhāsayaṃ hi janatās
samantataḥ
sthitaiva sā .r. pad ^ ^ ^ X |
yad utkramet kukṣim asahyasannibhas tathā tad āsīd iyam atra dharmatā ||
2. The Four Devaputras In His Mother's Womb dharmatā khalu yasmiṃ samaye
Vipaśyī bodhisatvas Tuṣitād devanikāyāc cyavitvā mātuḥ kukṣāv
asthāt tato 'sya Śakreṇa devendreṇa catvāro devaputrā mātur
ārakṣakā sthāpitā mā etāṃ kaścid viheṭhayiṣyati
manuṣyo vā amanuṣyo vā iyam
atra dharmatā tasmād idam ucyate || te devaputrā sahitāś caturdiśaṃ
mahātmadevānugatā yaśasvinā / Śakreṇa proktāḥ
paramārthadarśino rakṣāṃ kurudhvaṃ sugatasya
mātuḥ niṣkṛṣṭaśastrāyudhakhaḍgapāṇayaḥ
sutīkṣṇarūpāṃ vyavalaṃbya śaktim mā tāṃ
manuṣyā atha vāpi rākṣasā viheṭhayeyuḥ
sugatasya mātaram sā devaguptā varabhūtarakṣitā yaśasvinī
devagaṇaiḥ supālitā /
krīḍaty asāv apsarasa iva Nandane tathā tad āsīd
iyam atra dharmatā ||
3. He is as Pure as a Jewel dharmatā khalu yasmiṃ samaye Vipaśyī
bodhisatvas Tuṣitād devanikāyāc cyavitvā mātuḥ kukṣāv asthāt
kośogata evāsthād amrakṣito garbhamalena jubhramalena rudhiramalena
anyatamānyatamena vā aśuciprākṛtena tadyathā
maṇiratnaṃ Kāśikaratne
upanikṣiptaṃ naiva maṇiratnaṃ Kāśikaratnenopalipyate na
Kāśikaratnaṃ maṇiratnena iyam atra dharmatā tasmād idam
ucyate ||
yathāpi taṃ maṇiratnaṃ prabhāsvaraṃ na lipyate
paramaśucau hi Kāśike / tathopamaḥ kukṣigato narottamo na lipyate
aśucikṛtena paṇḍitaḥ ||
4. He is Like an Eight Faceted Gem dharmatā khalu yasmiṃ samaye Vipaśyī
bodhisatvas Tuṣitād devanikāyāc cyavitvā mātuḥ kukṣāv asthāt
sarvam enaṃ mātā paripūrṇaṃ kukṣigataṃ paśyati tadyathā maṇir
vaiḍūrya aṣṭāṃśo jātimāṃ śuddho
viprasanna anāvilaḥ pañcaraṅgike sūtre arpita syān nīle pīte lohite
avadāte māṃjiṣṭhe taṃ cakṣuṣmāṃ puruṣo dṛṣṭvā
jānīyād idaṃ sūtram ayaṃ maṇiḥsūtre
maṇir arpita iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
yathāpy asau vaiḍūryako mahāmaṇi prabhāsvaraḥ
sūryamarīcisaṃnibhaḥ tathopamaṃ
kukṣigataṃ narottamaṃ
Vipaśyimātā paripūrṇam īkṣate ||
5. He Does Not Fatigue His Mother dharmatā khalu yasmiṃ samaye Vipaśyī
bodhisatvas Tuṣitād devanikāyāc cyavitvā mātuḥ
kukṣāv asthān nāsya
tasmiṃ samaye mātā śrāntakāyā vābhūt klāntakāyā vā
yad uta bodhisatvaṃ dhārayaṃtī iyam atra
dharmatā tasmād idam ucyate ||
dharmatā khalu yasmiṃ samaye Vipaśyī bodhisatvas
Tuṣitād devanikāyāc cyavitvā
mātuḥ kukṣāv asthāt tato mātrā yāvajjīvaṃ pañca
vratapadāni samādattāni yāvajjīvam asya mātā
prāṇātipātāt prativiratādattādānād
abrahmacaryān mṛṣāvādāt surāmaireyamadyapramādasthānāt
prativiratā iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate || X cyutaḥ karmav. ^ _ ^ X
| X ^ ^ ^ ^ _ X te dhārayaṃtī iyam
atra dharmatā ||
6. His Mother Keeps the Five Precepts prāṇān
ahaṃtī nādattam ādadau
mṛṣā na bhāṣen na ca madyapānam
abrahmacaryād viratā ca maithunād
Vipaśyimātā iyam atra dharmatā ||
7. His Mother Has No Mental Attachment dharmatā khalu yasmiṃ
samaye Vipaśyī bodhisatvas Tuṣitād
devanikāyāc cyavitvā mātuḥ
kukṣāv asthān nāsya mātā tataḥ puruṣeṣu mānasaṃ
nibaddhavatī yad uta
kāmaguṇopasaṃhitam
iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
X ^ nāpi ca rajyate tadā na
kāmahetoḥ paridahyate manaḥ na cāsya
mātuḥ puruṣena mānasaṃ nibadhyate
kāmaguṇopasaṃhitam ||
8. Birth The Bodhisattva's Birth dharmatā khalu
yasmiṃ samaye Vipaśyī bodhisatvo mātuḥ
kukṣer niṣkrānto 'tyarthaṃ tasmiṃ samaye
mahāpṛthivīcālaś
cābhūt
sarvaś
cāyaṃ loka
udāreṇāvabhāsena sphuṭo
'bhūt pūrvavad yāvad anye 'pi
bhavantaḥ
satvā ihopapannāḥ iyam
atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
dharmatā khalu yasmiṃ samaye Vipaśyī bodhisatvo
mātuḥ kukṣer niṣkrāntas kośogata ivāsir niṣkrānto
'mrakṣito garbhamalena jubhramalena
rudhiramalenānyatamānyatamena vāśuciprākṛtena iyam
atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
pṛthus tathābhā visṛtā ^ _ ^
X | X ^ ^ ^ ^ śobhate tathā tad
āsīd iyam atra dharmatā ||
9. The Newborn Bodhisattva is Born Without Stain yathāpi taṃ
maṇiratanaṃ prabhāsvaraṃ na
lipyate paramaśucau hi Kāśike / X
^ ^ ^ ^ _
X X ciḥ sunirdhāntam ivāṃśukāñcanam ||
10. His Mother Gives Birth in the Standing Position dharmatā khalu
yasmiṃ samaye Vipaśyī bodhisatvo mātuḥ
kukṣer niṣkrānto nāsya mātā
niṣaṇṇā vābhūn nipannā vā sthitaiva sā kṣatriyā
kṣatriyaṃ prajātā iyam atra
dharmatā tasmād idam ucyate ||
na sā niṣaṃṇā na nipanna kṣatriyā
sthitaiva sā .r. pad ^ ^ ^ X | X ^ _ varasatya vikramo jagrāha taṃ
surapatideva utsuka ||
11. He Takes Seven Steps dharmatā khalu sāṃpratajāto
Vipaśyī bodhisatvaḥ
sapta padāni prakrāntaḥ parigṛhīto na
kasmiṃścic
caturdiśañ ca vyavalokayati vācañ ca bhāṣate
iyaṃ me bhavet paścimā jātiḥ
devāḥ śvetaṃ ca chatraṃ
maṇidaṇḍakaṃ ca cāmaraṃ ca dhārayanti iyam
atra dharmatā tasmād
idam ucyate ||
jāto hy eṣa sapta padāni prakramad di ^ lokya
vācaṃ ca bhāṣate
/ śre
^ ^ ^ ^ _ ^ X X ^ ^ ^ nti deva
||
12. Warm and Cool Streams Fall from Above dharmatā
khalu sāṃpratajātasya Vipaśyino bodhisatvasya
dve vāridhāre 'ntarīkṣāt
prapatite ekā
śītāsyaikoṣṇāsya ye
bodhisatvaṃ snāpitavatyau
iyam atra dharmatā
tasmād idam ucyate ||
jāte kumāre sumahābhiṣaṭke dve
vāridhāre patite antarikṣāt X
^ _ ṇa ca anāvilā ca snātaḥ s ^ dvipadottamo X
||
13. A Stream Manifests from a Well dharmatā
khalu sāṃpratajātasya Vipaśyino bodhisatvasya
mātur
janayitryāḥ purastāṃ mahad
udapānaṃ prādurbhūtaṃ vāri viṣyandi
yato 'sya mātā udakakāryam
akārṣīd iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
kurvaṃti nāgāsya sadaivapūjāṃ yasmiṃ ^ _
jāyate bodhisatvaḥ te
hṛṣṭās tuṣṭā muditā
udagrāḥ vāriṃ sṛjantīha
athodapānam ||
14. The Deities Scatter Flowers and Play Music dharmatā khalu
sāṃpratajātasya Vipaśyino
bodhisatvasya devatā antarīkṣād divyāny
utpalāni padmāni kumudāni puṇḍarīkāṇi agarucūrṇāni
tagarucūrṇāni candanacūrṇāni divyāni
mandārakāni puṣpāṇi
kṣipanti divyāni ca vādyāni saṃpravādayanti
cailavikṣepaṃ
cākārṣur iyam atra dharmatā
tasmād idam ucyate ||
jāte kumāre sumahābhiṣaṭke d.e ^ ^ ^ ^ _ X
| X ^ ^ ^ ^ _ X X ^ ^ ^ ^ _ X X ^
_ anubhāvam īkṣya yāvat sujāto b. ^ ^ utaḥ rāj ^ ^ ^ ^ _ X X ^
^ ^ ^ _ X X ^
^ ^ ^ _ X X ^ āṃ paripūrayiṣyati X itīha
devā akaniṣṭhavāsina ā ^ ^ ṣv
aghoṣa ^ X ||
15. Mnemonic Keywords of This Chapter uddānam ||
X ^ ^ ^ ^
_ X X ^ ^ ^
^ _ X | utpādakośasthiti
saptapadaṃ dve vāridhāre udapāna devatā ||
B. The Legend of Vipaśyin Buddha: Part Two 1. His Wet Nurse After the
Bodhisattva's Birth: Continued dharmatā khalu
sāṃpratajātaṃ Vipaśyinaṃ bodhisatvaṃ
mātāpitarau dhātryā anuprayacchataḥ ayaṃ tvayā
dhātri kumāraḥ kālena kālam udvartayitavyaḥ kālena
kālaṃ snāpayitavyaḥ kālena kālaṃ bhojayitavyaḥ
kālena kālaṃ samyak sukhena parihartavyaḥ tam
enaṃ dhātry ubhābhyāṃ pāṇibhyāṃ pratigṛhītvā
kālena kālam udvartayati kālena
kālaṃ snāpayati kālena kālaṃ bhojayati
kālena kālaṃ samyak sukhena pariharati /
apīdānīṃ ye gandhā loke manojñarūpās tair
vilipya sarvālaṃkārair alaṃkṛtaṃ pitur Bandhumato
'nuprayacchati / enaṃ Bandhumā
rājā gṛhītvāṅke niṣādya punaḥ punaḥ prekṣate
harṣaṃ janayati iyam atra dharmatā tasmād idam
ucyate ||
X ^ ^ ^ ^
_ X X ^ _ m adadat sa dhātryāḥ tato 'pi
^ ^ ^ X X
^ ^ ^
yati caiva ye gandha loke
sumanojñarūpāḥ X ^
^ ^ ^ _ X| X ^ bhir alaṅkṛ
X X ^ ^ ^
^ _ X X bā ^ .ā l. sagataṃ kumāraṃ punaḥ punaḥ
prekṣati
harṣajātaḥ su ^ ^ ^ ^ _ X X
^ ^ ^ ^ _
X | X ^ ^ ^ ^ _ X abhyudyamo kula
^ .y . nti ||
2. The Seer Two Paths: To Be a Universal Monarch or to Become a Buddha
dharmatā khalu sāṃpratajātaṃ Vipaśyinaṃ bodhisatvaṃ
mātāpitarau brāhmaṇānāṃ
naimittānāṃ vipañcanānāṃ
copadarśayataḥ
kaścid bhavantaḥ samanvāgataḥ kumāro
dvātriṃśadbhir
mahāpuruṣalakṣaṇair yaiḥ samanvāgatasya
mahāpuruṣasya dve gatī bhavato 'nanyathā saced
gṛhy agāram adhyāvasati rājā bhavati cakravartī
cāturantyāṃ vijetā dhārmiko dharmarājā
saptaratnasamanvāgataḥ tasyemāṇy evaṃrūpāṇi sapta
ratnāni bhavaṃti tadyathā
cakraratnaṃ
hastiratnam aśvaratnaṃ maṇiratnaṃ
strīratnaṃ gṛhapatiratnaṃ pariṇāyakaratnam eva
saptamaṃ pūrṇaṃ cāsya
bhavati sahasraṃ putrāṇāṃ
śūrāṇāṃ vīrāṇāṃ
varāṅgarūpiṇāṃ
parasainyapramardakānāṃ sa imām
eva samudraparyantāṃ mahāpṛthivīm akhilām akaṇṭakām
anutpīḍām adaṇḍenāśastreṇa dharmeṇa
samenābhinirjityādhyāvasati sacet
keśaśmaśrūṇy avatārya
kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayāgārād
anagārikāṃ pravrajati tathāgato bhavaty
arhaṃ samyaksaṃbuddho
vighuṣṭaśabdo loke tathyaṃ deva
samanvāgataḥ kumāro dvātriṃśadbhir
mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ pūrvavad yāvat tathāgato bhavaty
arhan samyaksaṃbuddho
vighuṣṭaśabdo loke
iyam atra dharmatā
tasmād idam ucyate ||
jātaṃ kumāraṃ sumahābhiṣaṭkaṃ te bodhisatvam
^ ^ ^ X | X ^ _ ^ na
pravrajito
rājā bhaviṣyati cakravartī X ..ṃ tāṃ
^ ^ ^ X dharmeṇa kṣemeṇa
śivāṃ vasundharām yad ^ ^ ^ ^ _ bhaṃtam X ^ yaṃ sa k. _ .r. m eva yat
sarvasauvarṇa sa ku ^ _ X X ^ ^ ^ ^ nemi / yad asya
pūrve pṛthivīṃ vijeṣyate tac cakraratnaṃ prathamaṃ
niyāsyati sujāta saptāṅgapratiṣṭhitaṃ ṛjum
avadātam ^ ^ ^ _ ^ X
| X ^ ^ ^ ^ kuñjaraṃ dvitīyaṃ ratnaṃ hi bhṛśaṃ
niyāsyati yaḥ prātarāśe
samayena medinīṃ samaṃtataḥ prāpya punar
nirvartate / X ^ ^ ^ ^ _ X aśvaṃ tṛtīyaṃ
ratnaṃ niyāsyati maṇiñ ca vaiḍūryam ayaṃ sunirmalaṃ samaṃtato
yojanam āvabhāsate / yathaiva rātrau ^ ^ ^ ^ X X ^ _ vimalaṃ
niyāsyati yā rūpaśabdeṣv atha gandhasparśe nārī
pradhānā pra ^ dottamā ca / MAV 76
yathānta arāḥ sarvataś cāruhāsinī tat pañcamaṃ
strīratnaṃ niyāsyati X ^
vaiḍūryaṃ maṇiratnaṃ śilāpravāḍaṃ ca
suvarṇarūpam dadāti yaḥ śreṣṭhivaro mahā _ ^
X gṛhapatiṃ ratnaṃ
ṣaṣṭhaṃ
niyāsyati ya ^ ^ ^ ^ _ X ṃ senāsu
sthānaṃ gamanaṃ nivartanam yo _ tidakṣaḥ
pariṇāyakottamas tat saptamaṃ
ratnavaraṃ
niyāsyati
jana ^ ^ ^ ^ ^ X X ^ ^ ^ .garūpiṇām sacet punaḥ
pravrajat'; ānagārikāṃ niḥsaṃśayaṃ buddhavaro bhaviṣyati
evaṃvidha eṣa sutas tavāsti X
^ ^ ^ ^ _
X | X anyatarānyatarā gatir dhruvā tathā hy etaṃ
mantrapadeṣu dṛśyate ||
The Thirty-two Distinguishing Marks of a Great Man katamāni tāni
bhavaṃti
kumārasyadvātriṃśan
mahāpuruṣalakṣaṇāni yaiḥ
samanvāgatasya mahāpuruṣasya dve gatī bhavato 'nanyathā
saced agāram adhyāvasati pūrvavad yāvad
vighuṣṭaśabdo
loke
supratiṣṭhitapādo deva kumāra
idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam adhas tasya
pādayoś cakre jāte sahasrāre sanābhike sanemike
sarvākāraparipūrṇe idaṃ
mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam
dīrghāṅgulir deva kumāra idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam
āyatapādapārṣṇir deva kumāra idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam
mṛdutaruṇapāṇipādo deva kumāra mṛdukam asya
pāṇipādaṃ tadyathā
tūlapicur vā karpāsapicur vā idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam jālinīpāṇipādo
deva kumāra jālinī asya pāṇipādeṣu
tadyathābhijātasya
haṃsarājñaḥ idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam ucchaṅgacaraṇo
deva kumāra idaṃ
mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam
aiṇeyajaṅgho deva kumāra idaṃ
mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam anavanatakāyo deva
kumāraḥ anavanatena kāyenobhau
jānumaṇḍalāv āmārjati parimārjati idaṃ
mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam
kośogatavastiguhyo deva kumāraḥ kośogatam
asya vastiguhyaṃ tadyathābhijātasya
hastyājāneyasya
vāśvasyājāneyasya
vā idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam
nyagrodhaparimaṇḍalo deva
kumāro yāvat kāyena tāvad
vyāmena yāvad vyāmena tāvat kāyena idaṃ
mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam
ūrdhvāṅgaromā deva kumāra idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam ekaikaromā deva kumāra
ekaikam asya roma kāye jātaṃ nīlaṃ kuṇḍalajātaṃ
pradakṣiṇāvartam idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam suvarṇavarṇo deva
kumāraḥ kāñcanasaṃnibhatvacaḥ
idaṃ mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam
sūkṣmacchavir deva kumāraḥ
sūkṣmatvāt tvaco rajojalaṃ kāye na saṃtiṣṭhate idaṃ
mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam saptotsado
deva kumāraḥ saptāsyotsadā kāye jātā dvau hastayo
dvau pādayo dvāv aṃsayor eko grīvāyām idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam citāntarāṃso deva kumāra idaṃ
mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam
siṃhapūrvārdhakāyo deva
kumāra idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam bṛhadṛjugātro deva kumāra
idaṃ mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam
susaṃvṛttaskandho deva kumāra idaṃ
mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam
catvāriṃśaddanto deva kumāra idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam samadanto deva
kumāra idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam aviraḍadaṃto
deva kumāra idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam suśukladaṃṣṭro
deva kumāra idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam 24 siṃhahanur deva
kumāra idaṃ mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam
rasarasāgraprāpto deva kumāra idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam prabhūtatanujihvo deva kumāra
prabhūtatvāj jihvayā mukhāj jihvāṃ
nirṇāmayitvā sarvaṃ mukha maṇḍalaṃ
praticchādayati yāvat keśaparyantam upādāya idaṃ
mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam brahmasvaro
deva kumāraḥ kalaviṅkamanojñabhāṣī
dundubhisvaranirghoṣaḥ idaṃ
mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam
abhinīlanetro deva kumāra idaṃ
mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam
gopakṣmā deva kumāra idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam uṣṇīṣaśirā
deva kumāra idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam ūrṇā cāsya
bhruvor madhye śvetā śaṅkhanibhā
pradakṣiṇāvartā idaṃ mahāpuruṣasya
mahāpuruṣalakṣaṇam
imāni dvātriṃśan mahāpuruṣalakṣaṇāni
yaiḥ samanvāgatasya
mahāpuruṣasya dve gatī bhavato 'nanyathā
pūrvavad yāvad iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate
||
hantāhaṃ kīrtayiṣyāmi lakṣaṇāni mahāmuneḥ
kāye'smiṃ bhāvitātmasya
śarīrāntimadhāriṇaḥ
X X X X ^ X X X X X ^ _ ^ X
| adhaś ca pādayos tasya cakre
jāte susaṃsthite
dīrghāṅguliḥ sa
bhavati pādapārṣṇī
ca āyate / jālini X ^ X X X X X
^ _ ^ X
X X X X ^ X X X X X ^ _ ^ X
| X X X ś cāpi kāyena spṛśate jānumaṇḍalam
kośogataṃ vastiguhyaṃ X X X X ^ _ ^ X
| X X X X ^ X X X X X ^
dakṣiṇam
X X s. ḍ. k.
t. ṇ. bhā vy
X X X X samaṃtataḥ sūkṣmatvaco 'sau bhavati sapta kāyasya
utsadāḥ
citāntarāṃso h. _ X
siṃhapūrvārdhakāyavān bṛhadṛjūni
gātrāṇi skandhau tasya susaṃskṛtau
catuṣkā daśa dantānāṃ paripūrṇā anūnakāḥ
samā aviraḍāś caiva śuklāś caiva
susaṃsthitāḥ
suśukladaṃṣṭro 'sau h _ X X X
rasarasāgratām
prabhūtatanujihvaś ca tathā
brahmasvaro mu X
abhinīlanetro gopakṣmā uṣṇīṣaṃ
cāsya mūrdhani / ūrṇā cāsya
bhruvor madhye śvetā bhavati
pradakṣiṇā
dve ca triṃśat tathaitāni lakṣaṇāni
mahāmuneḥ
kāye'smiṃ bhāvitātmasya
śarīrāntimadhāriṇaḥ
dvātriṃśatiṃ yasya
vivardhitāni bhavaṃti kāye
'smiṃ X _ vidhasya /
rājā vijitya pṛthivīṃ viśāsti buddho
'tha vā bhavati hitānukampī
smṛtimāṃ bahuputraś ca alpābādhaś ca
paṇḍitaḥ lābhī annasya pānasya
vastraśayyāsanasya ca
abhedyaparivāro 'sau manāpaḥ
sarvadehinām anvāvartanti
taṃ devā manujāś ca tathāvidham
agryo mahādhipatyeṣu bhaven martyas tathāvidhaḥ asamaś
cāpratisama
atulyaś ca vināyaka
3. His Mother Passes Away dharmatā khalu
saptāhajātasya Vipaśyino bodhisatvasya mātā janetrī kālagatā
samanantarakālagatā tridaśe devanikāye upapannā iyam
atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
vidhṛtya māsāṃ hi daśaiva kukṣyā Vipaśyimātā asamaṃ prajātā /
kāyasya bhedāt tridaśopapannā
devanikāyā bhagavajjanetrī ||
4. The Physical Beauty of the Bodhisattva dharmatā khalu sāṃpratajāto
Vipaśyī bodhisatvo 'bhirūpo darśanīya prāsādiko 'tikrāntaś ca
mānuṣyakaṃ varṇam asaṃprāptaś ca divyaṃ varṇaṃ
nirīkṣamāṇā narāś ca nāryaś ca tṛptiṃ na gacchaṃti
anūnavarṇam
tadyathā jāṃbūnadamayī suvarṇaniṣkā
dakṣakarmāraputraparimṛṣṭā āhate pāṇḍukambale upanikṣiptā
atyarthaṃ bhāsate tapate virocate evam eva
sāṃpratajāto
Vipaśyī bodhisatvo 'bhirūpo darśanīyo yāvad anūnavarṇam iyam atra
dharmatā tasmād idam ucyate ||
śiśu kumāro manaseva nirmitaḥ yathāpi niṣkā
kuśalena niṣṭhitā / nirīkṣamāṇā hi narāś
ca nāryas tṛptiṃ na gacchaṃti anūnavarṇam ||
5. The Attractiveness of the Bodhisattva dharmatā khalu sāṃpratajāto
Vipaśyī bodhisatvo mahājanakāyasya priyaś cābhūn manāpaś ca
apīdānīṃ mahājanakāyā aṃsenāṃsaṃ parivartayaṃti tadyathā
śāradakaṃ padmaṃ mahājanakāyasya priyaṃ ca bhavati manāpaṃ ca
apīdānīṃ mahājanakāyaḥ pāṇinā pāṇiṃ saṃvārayati evam eva
sāṃpratajāto Vipaśyī
bodhisatvo
mahājanakāyasya priyaś cābhūn manāpaś ca
apīdānīṃ mahājanakāyaḥ aṃsenāṃsaṃ
parivartayati iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
priyo manāpo mahato janasya tadā Vipaśyī daharas samānaḥ aṃsena
cāṃsaṃ parivartayaṃti padmaṃ yathā śāradakaṃ sujātam ||
6. The Bodhisattva's Eyes Do Not Blink The Bodhisattva's Youth
dharmatā khalu Vipaśyī bodhisatvo 'nimiṣo rūpāṇi
paśyati na nimiṣati | tadyathā
devās tridaśopapannakā iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
nāsau kumāro nimiṣaṃ hi paśyati yathāpi devās tridaśopapannakāḥ
dṛṣṭveha rūpāṇi manoramāṇi athāpi dṛṣṭvā amanoramāṇi
||
7. His Maturation dharmatā khalu Vipaśyī bodhisatvaḥ karmavipākajena
divyena cakṣuṣā samanvāgato yena sa
paśyati divā ca rātrau ca samaṃtayojanam iyam atra
dharmatā tasmād idam ucyate ||
vipākajaṃ tasya babhūva cakṣur divyaṃ viśuddhaṃ
vimalaṃ prabhāsvaram yenāsau paśyati
bodhisatvo divā ca rātrau ca samantayojanam ||
8. The Beauty of His Voice dharmatā khalu Vipaśyī bodhisatvo valgusvaraś
cābhūn manojñasvaraś ca
kalaviṅkamanojñabhāṣī ca
dundubhisvaranirghoṣaś ca tadyathā haimavataḥ śakunto
valgusvaraś cābhūn
manojñasvaraś ca
kalaviṅkamanojñabhāṣī ca
dundubhisvaranirghoṣaś ca evam eva Vipaśyī
bodhisatvo valgusvaraś cābhūn manojñasvaraś ca
kalaviṅkamanojñabhāṣī ca
dundubhisvaranirghoṣaś ca iyam atra dharmatā tasmād idam
ucyate ||
yathāpy asau haimavataḥ śakunto nikūjate
kusumarasena mattaḥ tathaiva valgukalaviṅkabhāṣī
sa cāpy abhūd apratikūlabhāṣī
||
9. Becoming Sagacious dharmatā khalu Vipaśyī bodhisatvaḥ paṇḍito
'bhūd vyakto medhāvī
tantropamikayā mīmāṃsikayā prajñayā
samanvāgataḥ apīdānīṃ pitur Bandhumato
'rthakaraṇe niṣadya gambhīrān arthān nistārayati iyam atra dharmatā
tasmād idam ucyate ||
X ^ ^ ^ ^
_ X X _ ^ toyāmbudhara iva sāgaraḥ anuśiṣṭavān Bandhumatīnikete
naikāṃ janāṃ jānapadāṃś ca kṣatriyān hitānukampaṃ sam ^ ^ ^ X X ^ ^ ^ ^ _ daḥ tataḥ samājñā udapādi
bhadrikā bhūyo Vipaśyīti samaṃtacakṣuḥ ||
10. The Four Excursions On Seeing an Old Man dharmatā khalu Vipaśyī
bodhisatva udyānabhūmiṃ niryātukāmaḥ sārathim
āmantrayati
yojaya sārathe kṣipraṃ
bhadraṃ yānam udyānabhūmiṃ niryāsyāmi
yojaya sārathe kṣipraṃ
bhadraṃ yānam udyānabhūmiṃ niryāsyāmi
evaṃ deveti sārathir Vipaśyino bodhisatvasya
pratiśrutya kṣipraṃ bhadraṃ yānaṃ yojayitvā
yena Vipaśyī bodhisatvas
tenopajagāma upetya Vipaśyinaṃ
bodhisatvam idam avocat yuktaṃ devasya bhadraṃ
yānaṃ yasyedānīṃ devaḥ kālaṃ manyate /
atha Vipaśyī bodhisatvo bhadraṃ yānam abhiruhyodyānabhūmiṃ
niryāti adrākṣīd Vipaśyī bodhisatva udyānabhūmiṃ
niryāyaṃ puruṣaṃ kubjaṃ gopānasīvaṅgaṃ daṇḍam
avaṣṭabhya purataḥ
pravepamānena kāyena gacchantam dṛṣṭvā ca
punaḥ sārathim āmaṃtrayati
kim eṣa sārathe puruṣaḥ kubjo gopānasīvaṅka
daṇḍam avaṣṭabhya purataḥ pravepamānena kāyena gacchati keśāś
cāsya vivarṇā na
tathānyeṣām
eṣa deva puruṣo jīrṇo nāma
kim eṣa sārathe jīrṇo nāma
anena deva puruṣeṇa na cirāṃ martavyaṃ
bhaviṣyati sa eṣa deva jīrṇo nāma
aham api sārathe jarādharmā
jarādharmatāṃ cānatītaḥ
devo 'pi jarādharmā jarādharmatāṃ cānatītaḥ
tenahi sārathe pratinivartaya ratham aṃtaḥpuram eva
gaccha yad aham aṃtaḥpuramadhyagata
etam evārthaṃ
cintayiṣyāmi jarāṃ kilāham
avyativṛttaḥ
pratinivartayati sārathī ratham antaḥpuram eva yāti
tatredānīṃ Vipaśyī bodhisatvo
'ntaḥpuramadhyagataḥ
puruṣaṃ dṛṣṭveha vyatītayauvanaṃ jīrṇāturaṃ palitaṃ
daṇḍapāṇim athāpratītaḥ karuṇāni dhyāti jarāṃ kilāhaṃ
nopātivṛttaḥ ||
The King's Perturbation 1 atha Bandhumā rājā sārathim āmantrayati
kaccit sārathe kumāra āptamanaska udyānabhūmiṃ gataḥ abhirato vā
udyāne
no deva / adrākṣīd deva kumāra udyānabhūmiṃ niryāyaṃ puruṣaṃ
kubjaṃ gopānasīvaṅkaṃ daṇḍam avaṣṭabhya purataḥ
pravepamānena kāyena gacchantaṃ / dṛṣṭvā ca punar mām
āmaṃtrayati kim eṣa sārathe puruṣaḥ kubjo gopānasīvaṅko
daṇḍam avaṣṭabhya purataḥ pravepamānena
kāyena gacchati keśāś cāsya vivarṇā na tathānyeṣāṃ tam enam
evaṃ vadāmi eṣa deva
puruṣo jīrṇo nāma sa
evam āha kim
eṣa sārathe jīrṇo nāma tam enam evaṃ vadāmi
anena deva puruṣeṇa na cirā martavyaṃ bhaviṣyati sa eṣa deva
jīrṇo nāma sa evam āha aham api
sārathe jarādharmā jarādharmatāṃ cānatītaḥ tam
enam evaṃ vadāmi devo 'pi jarādharmā jarādharmatāṃ cānatītaḥ sa
evam āha tena hi sārathe pratinivartaya ratham antaḥpuram eva gaccha yad
aham antaḥpuramadhyagata etam evārthaṃ cintayiṣyāmi jarāṃ kilāham
avyativṛttaḥ sa eṣa deva kumāra antaḥpuramadhyagata athāpratītaḥ
karuṇāni dhyāti jarāṃ kilāham avyativṛttaḥ
atha Bandhumato rājña etad abhavan mā haiva brāhmaṇānāṃ
naimittānāṃ vivañcanānāṃ vacanaṃ bhūtaṃ satyaṃ bhaviṣyati
mā haiva kumāraḥ keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy
ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajiṣyati yanv
aham asya bhūyasyā mātrayā pañca kāmaguṇān anupradadyām apy eva rato
na pravrajeta /
atha Bandhumā rājā Vipaśyine bodhisatvāya bhūyasyā
mātrayā pañca kāmaguṇān anuprayacchati apy eva rato na pravrajeta iyam
atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
śrutvā sa saṃgrāhakavākyam evaṃ pitā Vipaśyisya priyasya Bandhumā /
dadau tataḥ kāmaguṇāṃ hi paṃca rato hy asau yeṣu na pravrajeta ||
On Seeing a Sick Man
dharmatā khalu Vipaśyī bodhisatva udyānabhūmiṃ niryātukāmaḥ
sārathim āmaṃtrayati pūrvavad yāvad
adrākṣīd Vipaśyī bodhisatva udyānabhūmiṃ niryāyaṃ puruṣam
utpāṇḍūtpāṇḍukaṃ kṛśaṃ rukṣaṃ durvarṇaṃ
vyatibhinnendriyaṃ no ca nibandhanīyaṃ bahujanasya cakṣuṣo
darśanāya dṛṣṭvā ca punaḥ sārathim
āmantrayati
kim eṣa sārathe puruṣa utpaṇḍūtpāṇḍukaḥ kṛśa rukṣo
durvarṇa vyatibhinnendriya no ca nibandhanīyo bahujanasya cakṣuṣo
darśanāya
eṣa deva puruṣo vyādhito nāma
kim eṣa sārathe vyādhito nāma
anena deva puruṣeṇa sthānam etad vidyate yad anenaivābādhena
martavyaṃ bhaviṣyati sa eṣa deva vyādhito nāma
aham api sārathe vyādhidharmā vyādhidharmatāṃ
cānatītaḥ
devo'pi vyādhidharmā
vyādhidharmatāṃ cānatītaḥ
tena hi sārathe pratinivartaya ratham antaḥpuram eva gaccha yad aham
antaḥpuramadhyagata etam evārthaṃ
cintayiṣyāmi
vyādhiṃ
kilāham avyativṛttaḥ
pratinivartayati sārathī ratham antaḥpuram eva yāti tatredānīṃ
Vipaśyī bodhisatva antaḥpuramadhyagata
athāpratītaḥ karuṇāni dhyāti vyādhiṃ
kilāham avyativṛttaḥ iyam atra dharmatā tasmād
idam ucyate ||
dṛṣṭveha rogeṇa viṣaktarūpaṃ pāṇḍuṃ manuṣyaṃ kṛśam
asvatantram athāpratītaḥ karuṇāni dhyāti
vyādhiṃ kilāhaṃ nopātivṛtta ||
The King's Perturbation 2 atha Bandhumā rājā sārathim āmaṃtrayati
kaccit sārathe kumāra āptamanaska udyānabhūmiṃ gata abhirato vā
udyāne
no deva adrākṣīd deva kumāra udyānabhūmiṃ
niryāyaṃ puruṣam utpāṇḍūtpāṇḍukaṃ
kṛśaṃ rukṣaṃ durvarṇaṃ vyatibhinnendriyaṃ
no ca nibandhanīyaṃ bahujanasya cakṣuṣo darśanāya dṛṣṭvā ca
punar mām āmaṃtrayati kim eṣa sārathe puruṣa
utpāṇḍūtpāṇḍukaḥ kṛśa rukṣa durvarṇa vyatibhinnendriya no
ca nibandhanīya bahujanasya cakṣuṣo darśanāya tam enam evaṃ vadāmi
eṣa deva puruṣo vyādhito nāma sa evam āha kim eṣa sārathe vyādhito
nāma tam enam evaṃ vadāmi anena deva puruṣeṇa
sthānam etad vidyate yad
anenaivābādhena martavyaṃ bhaviṣyati sa eṣa deva vyādhito nāma sa
evam āha aham api sārathe vyādhidharmā vyādhidharmatāṃ cānatītaḥ
tam enam evaṃ vadāmi devo 'pi vyādhidharmā
vyādhidharmatāṃ cānatītaḥ sa evam āha tena hi sārathe pratinivartaya
ratham antaḥpuram eva gaccha yad aham antaḥpuramadhyagata etam
evārthaṃ cintayiṣyāmi vyādhiṃ kilāham avyativṛttaḥ sa eṣa deva
kumāra
antaḥpuramadhyagataḥ
athāpratītaḥ karuṇāni dhyāti vyādhiṃ kilāham
avyativṛttaḥ
atha Bandhumato rājña etad abhavaṃ mā haiva brāhmaṇānāṃ
naimittānāṃ pūrvavat iyam atra dharmatā
tasmād idam ucyate ||
rūpāṇi śabdāṃś ca tathaiva gandhāṃ rasān atha
sparśaguṇopapannāṃ / dadau tataḥ kāmaguṇāṃ
hi pañca rato
hy asau yeṣu na pravrajeta ||
Seeing a Corpse dharmatā khalu Vipaśyī bodhisatva
udyānabhūmiṃ niryātukāma sārathim āmaṃtrayati pūrvavad
adrākṣīd Vipaśyī bodhisatva
udyānabhūmiṃ niryāyan
nānāraṅgair vastraiś cailavitānaṃ vitataṃ śivikā ca
pragṛhītā ulkā ca purato nīyate mahājanakāyaś ca purato gacchati
nāryaś ca prakīrṇakeśyo rudantyaḥ
pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhā
dṛṣṭvā ca punaḥ sārathim āmaṃtrayati
kim etat sārathe nānāraṅgair vastraiś cailavitānaṃ vitataṃ śivikā
ca pūrvavat pṛṣṭhataḥ
pṛṣṭhataḥ samanubaddhā
eṣa deva puruṣo mṛto nāma
kim eṣa sārathe mṛto nāma
eṣa deva puruṣo na bhūyaḥ priyau mātāpitarau drakṣyati priyam api
mātāpitarāv
etaṃ puruṣaṃ na drakṣyataḥ sa eṣa deva mṛto nāma
aham api sārathe maraṇadharmā maraṇadharmatāñ cānatītaḥ
devo 'pi maraṇadharmā maraṇadharmatāñ
cānatītaḥ
tenahi sārathe pratinivartaya ratham antaḥpuram eva
gaccha yad aham antaḥpuramadhyagata etam evārthaṃ cintayiṣyāmi
maraṇaṃ kilāham avyativṛttaḥ
pratinivartayati sārathī ratham antaḥpuram eva yāti
tatredānīṃ Vipaśyī bodhisatva antaḥpuramadhyagata
athāpratītaḥ karuṇāni dhyāti maraṇaṃ kilāham avyativṛtta iyam
atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
puruṣaṃ dṛṣṭveha vyatītacetasaṃ mṛtaṃ visaṃjñaṃ
kṛtamāyuṣakṣayam athāpratītaḥ karuṇāni dhyāti
maraṇaṃ kilāhaṃ
nopātivṛtta ||
The King's Perturbation 3 atha Bandhumā rājā sārathim āmaṃtrayati
kaccit sārathe kumāra āptamanaska udyānabhūmiṃ gata abhirato vā
udyane no deva adrākṣīd deva
kumāra udyānabhūmiṃ niryāyaṃ nānāraṅgair vastraiś cailavitānaṃ
vitataṃ śivikā ca pūrvavad yāvat pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ
samanubaddhāḥ dṛṣṭvā ca
punar mām āmaṃtrayati kim etat sārathe nānāraṅgair vastraiś
cailavitānaṃ vitataṃ śivikā ca pūrvavat pṛṣṭhataḥ
pṛṣṭhataḥ samanubaddhā tam
enam evaṃ vadāmi eṣa deva puruṣo mṛto nāma sa
evam āha kim eṣa sārathe mṛto nāma tam enam evaṃ vadāmi eṣa deva
puruṣo na bhūyaḥ priyau mātāpitarau drakṣyati priyam api
mātāpitarau etaṃ puruṣaṃ na drakṣyata sa eṣa deva mṛto nāma sa
evam āha aham api sārathe maraṇadharmā maraṇadharmatāṃ cānatītaḥ
tam enam evaṃ vadāmi devo 'pi maraṇadharmā
maraṇadharmatāṃ cānatītaḥ sa evam āha tena hi sārathe
pratinivartaya ratham antaḥpuram eva gaccha yad aham antaḥpuramadhyagata
etam evārthaṃ cintayiṣyāmi maraṇaṃ kilāham
avyativṛttaḥ sa eṣa deva kumāra antaḥpuramadhyagata athāpratītaḥ
karuṇāni dhyāti maraṇaṃ kilāham avyativṛttaḥ
atha Bandhumato rājña etad abhavaṃ mā haiva brāhmaṇānāṃ
naimittānāṃ pūrvavad yāvad iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
purottame nagaravare suramye tadā Vipaśyī daharaḥ samānaḥ āmodate
kāmaguṇair hi pañcabhiḥ sahasranetra iva Nandane vane ||
Seeing an Ascetic dharmatā khalu Vipaśyī bodhisatva udyānabhūmiṃ
niryātukāmaḥ sārathim āmaṃtrayati pūrvavad yāvad
adrākṣīd Vipaśyī bodhisatva udyānabhūmiṃ niryāyaṃ puruṣaṃ
muṇḍaṃ kapālapāṇim anuveśmānuveśma kulāny upasaṃkramantaṃ
dṛṣṭvā ca punaḥ sārathim āmaṃtrayati
kim eṣa sārathe puruṣa muṇḍaḥ kapālapāṇir anuveśmānuveśma
kulāny upasaṃkrāmati vastrāṇi cāsya vivarṇāni na tathānyeṣām
eṣa deva pravrajito nāma
kim eṣa sārathe pravrajito nāma
eṣa deva puruṣaḥ sādhu damaḥ sādhu saṃyamaḥ sādhv arthacaryā
sādhu dharmacaryā sādhu kuśalacaryā sādhu kalyāṇacaryeti
keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy āchādya samyag eva
śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ sa eṣa deva pravrajito
nāma /
tena hi sārathe yena sa pravrajitas tena rathaṃ preraya
evaṃ deveti sārathir Vipaśyino bodhisatvasya pratiśrutya yena sa
pravrajitas tena rathaṃ prerayati /
atha Vipaśyī bodhisatvas taṃ pravrajitam idam avocat
kaḥ punas tvaṃ bhoḥ puruṣa muṇḍaḥ kapālapāṇi
anuveśmānuveśma kulāny upasaṃkrāmasi vastrāṇi ca te vivarṇāni na
tathānyeṣām
ahaṃ kumāra pravrajito nāma
yathā kathaṃ tvaṃ bhoḥ puruṣa pravrajito nāma /
ahaṃ kumāra sādhu damaḥ sādhu saṃyamaḥ sādhv arthacaryā sādhu
dharmacaryā sādhu kuśalacaryā sādhu kalyāṇacaryeti keśaśmaśrūṇy
avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy āchādya samyag eva śraddhayā
agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ so 'haṃ pravrajito nāma /
sādhu tvaṃ bhoḥ puruṣa arthacaryā
dharmacaryā kuśalacaryā kalyāṇacaryeti
keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy
āchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ
pravrajitaḥ
tena hi tvaṃ sārathe imaṃ ca ratham imāni cābharaṇāni asmākaṃ
jñātibhyo 'nuprayaccha aham api ca kāmaguṇāṃ prahāya ihaiva
pravrajyām abhyupagamiṣyāmi iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
imaṃ rathaṃ cābharaṇāni caiva anuprayaccha mama jñātikebhyaḥ
kṣipram ahaṃ kāmaguṇāṃ prahāya ihaiva
pravrajyām upāgamiṣye ||
Renunciation tatredānīṃ Vipaśyī bodhisatvo jīrṇaṃ ca dṛṣṭvā
vyādhitaṃ ca dṛṣṭvā mṛtaṃ ca dṛṣṭvā
kāṣāyadhāriṇaṃ pravrajitaṃ ca dṛṣṭvā
pravrajyāṃ
tatra samupāgato 'sau iyam atra dharmatā tasmād idam
ucyate ||
jīrṇāñ ca dṛṣṭvā duḥkhitaṃ vyādhitaṃ ca mṛtañ ca
dṛṣṭvā samatītacetasam kāṣāyakaṇṭhaṃ
pravrajita ca vīkṣya tatraiva pravrajyām upāgato 'sau ||
11. Mnemonic Keywords of This Chapter uddānam ||
dhātrī brāhmaṇa mātā ca abhirūpo manāpatā / animiṣo
vipākadharmaś ca valgusvaraḥ
paṇḍitaś ca udyānam ||
B. The Legend of Vipaśyin Buddha: Part Three 1. The Eighty Thousand People of
Bandhumatī Renounce the World aśrauṣur Bandhumatyāṃ rājadhānyām
aśītiprāṇasahasrāṇi Vipaśyī bodhisatvaḥ keśaśmaśrūṇy
avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy
ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ
pravrajitaḥ śrutvā ca punar eṣām etad abhavan na
batāvaro dharmo bhaviṣyati nāvaraṃ dharmākhyānaṃ
yatredānīṃ Vipaśyī bodhisatvas tathā sukumāras
tathā sukhaiṣi keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy
āchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ
pravrajitaḥ
atha ca punas te 'pi
keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy āchādya samyag eva
śraddhayā agārād anagārikāṃ
pravrajitāḥ
iyam atra dharmatā
tasmād idam ucyate ||
āścaryarūpaṃ pratibhāti me tad yāvat
susaṃvejakāḥ śuddhasatvā Vipaśyinaṃ pravrajitaṃ hi śrutvā
tatraiva pravrajyām anuvrajanti ||
2. The Eighty Thousand Disciples Leave on Peregrination
athāśītir
bhikṣusahasrāṇi yena Vipaśyī bodhisatvas
tenopajagmur upetya Vipaśyino bodhisatvasya pādau śirasā vanditvā ekānte
nyaṣīdaṃn ekāntaniṣaṃṇāny aśītir bhikṣusahasrāṇi Vipaśyī
bodhisatvo dhārmyā kathayā sandarśayati
samādāpayati samuttejayati saṃpraharṣayati /
atha Vipaśyino bodhisatvasyaitad abhavan na mama
pratirūpaṃ syād yad
aham ananuprāptasvakārtha eva samāna śrāvakair ākīrṇo
vihareyaṃ yanv ahaṃ śrāvakān udyojayeyaṃ carata bhikṣavaś
caryāṃ bahujanahitāya
bahujanasukhāya lokānukaṃpāya arthāya hitāya
sukhāya devamanuṣyāṇāṃ yadā yūyaṃ śṛṇutha Vipaśyī
bodhisatva anuttarāṃ samyaksaṃbodhim
abhisaṃbuddho
deśayati Bandhumatyāṃ rājadhānyāṃ
dharmaṃ tadā yūyam āgacchata Bandhumatyāṃ rājadhānīṃ
dharmaśravaṇāya
atha Vipaśyī bodhisatva śrāvakān udyojayati carata bhikṣavaś caryāṃ
pūrvavad yāvad dharmaśravaṇāya /
atha Vipaśyino bodhisatvasya śrāvakā Vipaśyinā bodhisatvenodyojitā
janapadacaryāṃ prakrāntā iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
anyena te pravrajitā acārṣur ucchena bhikṣācaryeṇa jīvikām anyena
śūro dvipadottamas tadā eṣaty ādīptaśira iva nirvṛtim ||
3. The Bodhisattva Sits under the Bodhi Tree atha Vipaśyī bodhisatvo
yāvasikasya puruṣasya sakāśāt tṛṇāny ādāya yena bodhimūlaṃ
tenopajagāma upetya svayam eva tṛṇasaṃstarakaṃ saṃstīrya
nyaṣīdat paryaṃgam
ābhujya ṛjuṃ kāyaṃ
praṇidhāya pratimukhāṃ smṛtim upasthāpya cittam utpādayati vācaṃ
ca bhāṣate tāvan na bhetsyāmi paryaṃkaṃ yāvad
aprāptāsravakṣayaḥ
sa tāvan na bhinatti paryaṅgaṃ yāvad
aprāptāsravakṣaya iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
paryaṅgam ābhujya tato niṣaṇṇo drumamūle
maharṣer bodhimaṇḍe /
duḥkhaṃ jarāmaraṇam idaṃ viditvā nirvāṇaśāntatvam ahaṃ
prapadye 1 na bhinadmi paryaṃgam ahaṃ hy alabdhvā
anuttarāṃ bodhim anu ^ _ X ḥ
ity eva ^ ^ _
Vipaśyī na sraṃsayati vīryam alabdhanirvṛtiḥ
2 ||
4. The Realization of Dependent Origination The Pravṛtti Process atha
Vipaśyino bodhisattvasyaikākino rahasigatasya
pratisaṃlīnasyaivaṃ cetasi cetaḥparivitarka udapādi
kṛchraṃ batāyaṃ loka āpanno yad
uta
jāyate 'pi jīryate 'pi
mriyate 'pi cyavate 'py upapadyate 'pi atha ca punar ime satvā
jarāmaraṇasyottare niḥsaraṇaṃ yathābhūtaṃ na
prajānanti /
tasyaitad abhavat kasmiṃ
nu sati jarāmaraṇaṃ bhavati kiṃpratyayaṃ ca punar jarāmaraṇaṃ
tasya yoniśo manasikurvata evaṃ yathābhūtasyābhisamaya
udapādi | jātyāṃsatyāṃ jarāmaraṇaṃ
bhavati jātipratyayaṃ ca punar jarāmaraṇaṃ
tasyaitad abhavat kasmiṃ nu sati jātir bhavati
kiṃpratyayā ca punar jāti tasya yoniśo manasikurvata
evaṃ yathābhūtasyābhisamaya
udapādi | bhave sati jātir bhavati
bhavapratyayā ca punar jāti
tasyaitad abhavat kasmiṃ nu sati bhavo bhavati kiṃpratyayaś
ca punar bhavaḥ tasya yoniśo manasikurvata evaṃ
yathābhūtasyābhisamaya udapādi | upādāne sati bhavo
bhavati upādānapratyayaś ca punar bhavaḥ
tasyaitad abhavat kasmiṃ nu sati upādānaṃ bhavati kiṃpratyayaṃ ca
punar upādānaṃ tasya yoniśo
manasikurvata evaṃ yathābhūtasyābhisamaya udapādi |
tṛṣṇāyāṃ satyām
upādānaṃ bhavati tṛṣṇāpratyayaṃ ca
punar upādānaṃ
tasyaitad abhavat kasmiṃ nu sati tṛṣṇā bhavati
kiṃpratyayā ca punas tṛṣṇā tasya
yoniśo manasikurvata evaṃ
yathābhūtasyābhisamaya
udapādi / vedanāyāṃ
satyāṃ tṛṣṇā bhavati
vedanāpratyayā ca punas tṛṣṇā
tasyaitad abhavat kasmiṃ nu sati vedanā
bhavati
kiṃpratyayā
ca punar vedanā tasya
yoniśo
manasikurvata evaṃ yathābhūtasyābhisamaya udapādi |
sparśe sati vedanā bhavati
sparśapratyayā ca punar vedanā /
tasyaitad abhavat kasmiṃ nu sati sparśo
bhavati kiṃpratyayaś ca puna sparśaḥ tasya
yoniśo manasikurvata evaṃ yathābhūtasyābhisamaya
udapādi | ṣaḍāyatane sati
sparśo bhavati ṣaḍāyatanapratyayaś ca puna sparśaḥ
tasyaitad abhavat kasmiṃ nu sati ṣaḍāyatanaṃ bhavati
kiṃpratyayaṃ ca punaḥ ṣaḍāyatanaṃ tasya yoniśo
manasikurvata
evaṃ yathābhūtasyābhisamaya udapādi | nāmarūpe sati ṣaḍāyatanaṃ
bhavati nāmarūpapratyayaṃ ca punaḥ
ṣaḍāyatanaṃ
tasyaitad abhavat kasmiṃ nu sati nāmarūpaṃ bhavati kiṃpratyayaṃ ca
punar nāmarūpaṃ tasya yoniśo manasikurvata
evaṃ
yathābhūtasyābhisamaya
udapādi |
vijñāne sati
nāmarūpaṃ bhavati
vijñānapratyayaṃ ca punar nāmarūpaṃ
tasyaitad abhavat kasmiṃ nu sati
vijñānaṃ bhavati
kiṃpratyayaṃ ca punar
vijñānam tasya
yoniśo
manasikurvata
evaṃ yathābhūtasyābhisamaya udapādi |
nāmarūpe sati vijñānaṃ bhavati
nāmarūpapratyayañca punar
vijñānaṃ
tasya vijñānāt pratyudāvartate
mānasaṃ nātaḥ parato vyativartate yad uta
nāmarūpapratyayaṃ vijñānaṃ vijñānapratyayaṃ
nāmarūpaṃ
nāmarūpapratyayaṃ
ṣaḍāyatanaṃ ṣaḍāyatanapratyayaḥ
sparśaḥ sparśapratyayā vedanā vedanāpratyayā
tṛṣṇā tṛṣṇāpratyayam upādānam
upādānapratyayo bhavaḥ
bhavapratyayā jāti jātipratyayaṃ jarāmaraṇaṃ
śokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsā saṃbhavaṃty
evam asya kevalasya mahato
duḥkhaskandhasya samudayo bhavati /
The Nivṛtti Process tasyaitad abhavat kasmiṃ nv asati
jarāmaraṇaṃ na bhavati kasya nirodhāj jarāmaraṇanirodhaḥ tasya
yoniśo manasikurvata evaṃ
yathābhūtasyābhisamaya udapādi | jātyām asatyāṃ
jarāmaraṇaṃ na bhavati jātinirodhāj
jarāmaraṇanirodhaḥ
tasyaitad abhavat kasmiṃ nv asati jātir
na bhavati kasya
nirodhāj jātinirodhaḥ tasya
yoniśo manasikurvata evaṃ yathābhūtasyābhisamaya udapādi | bhave asati
jātir na bhavati bhavanirodhāj jātinirodhaḥ
tasyaitad abhavat
kasmiṃ nv asati bhavo
na bhavati kasya nirodhād
bhavanirodhaḥ tasya yoniśo manasikurvata evaṃ
yathābhūtasyābhisamaya udapādi | upādāne
'sati bhavo na bhavati upādānanirodhād
bhavanirodhaḥ
tasyaitadabhavat kasmiṃ nv asati
upādānaṃ na bhavati kasya nirodhād
upādānanirodhaḥ tasya yoniśo manasikurvata evaṃ
yathābhūtasyābhisamaya udapādi /
tṛṣṇāyām asatyām
upādānaṃ na bhavati
tṛṣṇānirodhād
upādānanirodhaḥ
tasyaitad abhavat kasmiṃ nv asati
tṛṣṇā na bhavati kasya nirodhāt tṛṣṇānirodhaḥ
tasya yoniśo manasikurvata
evaṃ yathābhūtasyābhisamaya udapādi |
vedanāyām asatyāṃ tṛṣṇā na bhavati vedanānirodhāt
tṛṣṇānirodhaḥ
tasyaitad abhavat kasmiṃ nv asati vedanā na bhavati kasya
nirodhād vedanānirodhaḥ tasya yoniśo manasikurvata evaṃ
yathābhūtasyābhisamaya udapādi | sparśe 'sati
vedanā na bhavati sparśanirodhād vedanānirodhaḥ
tasyaitad abhavat kasmiṃ nv asati sparśo na bhavati kasya
nirodhāt sparśanirodhaḥ tasya yoniśo manasikurvata evaṃ
yathābhūtasyābhisamaya udapādi | ṣaḍāyatane
'sati sparśo na bhavati ṣaḍāyatananirodhāt sparśanirodhaḥ
tasyaitad abhavat kasmiṃ nv asati ṣaḍāyatanaṃ na bhavati
kasya nirodhāt ṣaḍāyatananirodhaḥ tasya yoniśo manasikurvata evaṃ
yathābhūtasyābhisamaya udapādi | nāmarūpe 'sati
ṣaḍāyatanaṃ na bhavati nāmarūpanirodhāt
ṣaḍāyatananirodhaḥ
tasyaitad abhavat kasmiṃ nv asati nāmarūpaṃ na bhavati kasya
nirodhān nāmarūpanirodhaḥ tasya yoniśo manasikurvata evaṃ
yathābhūtasyābhisamaya udapādi | vijñāne 'sati
nāmarūpaṃ na bhavati vijñānanirodhān nāmarūpanirodhaḥ
tasyaitad abhavat kasmiṃ nv asati vijñānaṃ na bhavati kasya
nirodhād vijñānanirodhaḥ tasya yoniśo manasikurvata evaṃ
yathābhūtasyābhisamaya udapādi | saṃskāreṣv
asatsu vijñānaṃ na bhavati
saṃskāranirodhād
vijñānanirodhaḥ
tasyaitadabhavat kasmiṃ
nv asati saṃskārā na bhavanti kasya nirodhāt
saṃskāranirodhaḥ tasya yoniśo manasikurvata evaṃ
yathābhūtasyābhisamaya udapādi /
avidyāyām
asatyāṃ
saṃskārā na bhavaṃti
avidyānirodhāt
saṃskāranirodhaḥ
iti avidyānirodhāt saṃskāranirodhaḥ
saṃskāranirodhād vijñānanirodho:
vijñānanirodhān nāmarūpanirodho: nāmarūpanirodhāt
ṣaḍāyatananirodhaḥ ṣaḍāyatananirodhāt
sparśanirodhaḥ
sparśanirodhād
vedanānirodho: vedanānirodhāt
tṛṣṇānirodhaḥ tṛṣṇānirodhād upādānanirodhaḥ
upādānanirodhād bhavanirodho: bhavanirodhāj jātinirodho: jātinirodhāj
jarāmaraṇanirodhaḥ
śokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsā nirudhyaṃty
evam asya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya nirodho bhavati iyam atra
dharmatā tasmād idam ucyate ||
imāṃ kathāṃ pariṣadi vartamānāṃ mahānuśaṃsāṃ vadata
śṛṇudhvam yā bodhisatvasya babhūva pūrve dharmeṣv avekṣā
ananuśruteṣu rahogatasya ^ ^
tasya dhyāyato Vipaśyino 'bhūn manasābhicintitam kutonidānaṃ
maraṇaṃ jarā ca saṃbhavati nānāvividhaṃ ca duḥkham tasyaikam
ekāgramanasya dhyāyato X ^
ry. m udapādi jñānam jātinidānaṃ maraṇaṃ
jarā ca saṃbhavati nānāvividhaṃ ca duḥkham jātir
athaiṣāpi
kutonidānā
kiṃpratyayā kaḥ punar asya
hetuḥ
bhavanidānā bhavamūlikā ca
jātir bhavapratyayatāṃ pratītya upādadānaḥ punas
tatra tatra punarbhavaṃ v. ^ ^ _ pratītya
| X ^ ^ ^ ^ _ X X _ upādānam idaṃ
pratītya prabhūtabhakṣasya hi pāvakasya samīritaṃ vāyuvaśād
yathārci / evam upādānam idaṃ hi bhavati
tṛṣṇānidānaṃ jvalati
yathārciḥ tṛṣṇā punar
vedayitaṃ pratītya utpadyate jālinī duḥkhamūlikā /
viṣaktikā saritā sīvanī ca sukhena duḥkhena ca
saṃprayuktā sparśas tathaivāyatanaṃ pratītya
utpadyate vedayitaṃ narāṇām sātā asātā atha vāpy upekṣā tisra
imā vedanā sparśasaṃbhavā sparśas
tathaivāyatanaṃpratītya
utpadyate so 'pi hitasya hetuḥ cakṣuś ca śrotraṃ ca tathaiva
ghrāṇaṃ jihvā ca kāyaś ca manaś ca ṣaṣṭham idaṃ hi
ṣaḍāyatanaṃ sahetukam utpadyate
nāmarūpaṃ pratītya / riktaṃ ca tucchañ ca
asārakañ ca anāśvāsikaṃ vipariṇāmadharmam nāma ca
rūpaṃ ca kutonidānaṃ
kiṃpratyayaṃkaḥ punar
asya hetuḥ ity
etam arthaṃ paricintayāno
dadarśa vijñānanidānam eva vijñānam etac
ca
kutonidānaṃ
kiṃpratyayaṃ kaḥ punar asya
hetuḥ ity etam arthaṃ pravaṇe vicintya dadarśa
saṃskāranidānam eva kṛtsnaṃ ca saṃskāragataṃ yad etat
kiṃpratyayaṃ kaḥ punar asya hetuḥ ity etam arthaṃ bhagavāṃ
Vipaśyī dadarśa ajñānanidānam eva evam idaṃ bhavati sahetukaṃ
bhṛśaṃ sapratyayam asti nidānam asya / tasmād duḥkhe
vipariṇāmadharme jñātvā pipāsāṃ vinayanti paṇḍitā tad idaṃ hi
devair na kṛtaṃ na mānuṣair na ceśvarair nirmitaṃ nābhivādyaiḥ
pratyeti vidvāṃ kuśalasmṛtaś ca duḥkhasya jñātvā prabhavaṃ
śamaṃ ca ajñānam etac ca yadā nirudhyate ime 'pi saṃskāras tadā na
santi / ime 'pi saṃskāra yadā na santi idaṃ ca vijñānam atho
nirudhyate vijñānam etac ca yadā nirudhyate nāma ca rūpaṃ ca tato
nirudhyate / nāma ca rūpaṃ ca yadā aśeṣaṃ nirudhyate nāyatanāni
santi imāni ced āyatanāny aśeṣaṃ yadā nirudhyaṃti na santi sparśā
/ sparśeṣv asatsu na bhavaṃti vedanā avedayānasya na saṃti
tṛṣṇā tṛṣṇānirodhān nopādadāti anupādadānasya bhavā na
santi / bhavasya cādhyastagamān nirodhāj jātiḥ kadācin na kathaṃcid
asti jāter nirodhān maraṇaṃ jarā ca śokaś ca duḥkhaṃ
paridevitaṃ ca / sarvasya cādhyastagamo nirodhaś cakṣuṣmatā evam
idaṃ nibuddham gaṃbhīram etaṃ nipuṇaṃ sudurdṛśaṃ
pratītyasamutpādam avaiti śāstā / asmiṃ satīdaṃ hi sadā pravartate
asati ca tasmiṃ hi sadā na bhavati yadā prajānāti yatonidānaṃ yāṃ
pratyayān āyatanāni santi / na tasya bhūya ito bahirdhā paryeṣaṇā
bhavati svayaṃ viditvā yadā ca taṃ paśyaty ātmanaiva na nāma bhavati
parivartakaḥ saḥ prahāya moham udapādi jñānaṃ
duḥkhasya jñātvā prabhavaṃ śamaṃ ca cittaṃ yadā caitasikāś ca
dharmā anityatas suviditā bhavanti / hīnaṃ praṇītaṃ ca yad asti
rūpaṃ samyagdṛśo vetti pralopadharmam yam āha duḥkhopanayaṃ
sukhāvahaṃ mārgaṃ śivaṃ yātum ananyaneyam .ai
^ ^ ^ ^ _
X X ^ ^ ^
^ _ X || yā vā akopyā atulā anaṅgaṇā virā ^ ^ ^ ^ ^ X
| X kaḥ sa ^ ^ ^ ^ X X ^ ^ ^ ^ _ X X ^
^ ^ ^ _ X X ^
^ ^ kuleṣu /
vālam iva tiro vitatakṣureṇa prati ^ ^
^ ^ X X ^
^ ^ ^ _ X X ^
_ vigatāsya saṃjñā / nānān ^ ^ ^ ^ ṣe sa
rāṣṭṛ ^ ^ ^ X 2||
5. The Four Noble Truths tatredānīṃ Vipaśyī
bodhisatvo jarāmaraṇam
adrākṣīj jarāmaraṇasamudayaṃ
jarāmaraṇanirodhaṃ jarāmaraṇanirodhagāminīṃ
pratipadam adrākṣīt evaṃ jātiṃ bhavam
upādānaṃ tṛṣṇāṃ vedanāṃ sparśaṃ
ṣaḍāyatanaṃ nāmarūpaṃ vijñānaṃ saṃskārān
adrākṣīt
saṃskārasamudayaṃ
saṃskāranirodhaṃ
saṃskāranirodhagāminīṃ
pratipadam adrākṣīt
rūpam adrākṣīd rūpasamudayaṃ rūpanirodhaṃ
rūpanirodhagāminīṃ pratipadam adrākṣīt
vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārāṃ vijñānam
adrākṣīt vijñānasamudayaṃ vijñānanirodhaṃ
vijñānanirodhagāminīṃ
pratipadam adrākṣīt
jñānaṃ cāsya darśanaṃ cotpannaṃ
saṃbodhapakṣikeṣu dharmeṣu
kṣīṇā me jātir uṣitaṃ brahmacaryaṃ
kṛtaṃ
karaṇīyaṃ nāparam
asmād bhavaṃ prajānāmy anuttarāṃ
samyaksaṃbodhim
abhisaṃbuddho 'smīty adhyajñāsīd iyam atra
dharmatā tasmād idam ucyate ||
rūpaṃ ca saṃjñāṃ ca tathaiva vedanāṃ
saṃskāraṃ vijñānam anityam adhya X
| na e ^ ^ ^ ^ ^ tis tatraiva saṃprāptavan
āsravakṣayam picur yathā mārutavegapreritaṃ diśo diśaṃ
gacchati
preryamāṇaḥ tathaiva mārasya
balaṃ su _ ^ X X ^ s tūlapicu ^ _ X||
6. The Two Questions acirābhisaṃbuddhasya
Vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya
dvau vitarkau bahulaṃ
samudācāriṣṭām naiṣkramyavitarkaś ca
pravivekavitarkaś ca iyam atra
dharmatā tasmād idam ucyate ||
tathāgatasyāpratituly. _ X X ^ ^ ^ ^ _ l. |
babhūva ^ ^ _ katā ^
X X ^ ^ ^
^ tāyinaḥ X ^
dharmavaśimān aśeṣo
viśvottaras tṛṣṇākṣayād
viraktaḥ
vimuktacitto hy
akhilo anāsravo
vya ^ ^ ^ ^ _ ^ X ||
7. The Resolution to Preach atha Vipaśyinaḥ
samyaksaṃbuddhasyaitad abhavat kasya nv ahaṃ Bandhumatyāṃ
rājadhānyāṃ prathamato dharman deśayeyam
atha Vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasyaitad
abhavat yanv ahaṃ Khaṇḍasya ca rājakumārasya Tiṣyasya ca
purohitaputrasya prathamato dharman deśayeyam iyam atra
dharmatā tasmād idam ucyate ||
śaile yathā parvatamūrdhani sthito
yadvāṃ hi paśyej janatāṃ samantāt
tathā hy asau
dharmamayaṃ
sumedha prāsādam āruhya
samantacakṣuḥ
śokābhibhūtāṃ janatām aśoko
'drākṣīd imāṃ jātijarābhibhūtām ||
8. The Buddha Goes to Bandhumatī atha Vipaśyī samyaksaṃbuddho
bodhimūlaṃ yathābhiramyaṃ vihṛtya yena
Bandhumatī rājadhānī tena caryāṃ
prakrāntaḥ Vipaśyī samyaksaṃbuddho
Bandhumatīṃ rājadhānīm
anuprāptaḥ iyam atra dharmatā
tasmād idam ucyate ||
siṃho yathā parvatakuṃjavāsī viś ^
^ ^ ^ _ X | X ^ ^ ^ mo ^ X
X bandhumatyāṃ ^ ^ ^
X ||
9. The First Sermon to the Two Principal Disciples
atha Vipaśyī samyaksaṃbuddho
dāvapālaṃ puruṣam
āmantrayati
ehi tvaṃ bho dāvapāla yena Khaṇḍaś ca
rājakumāras Tiṣyaś ca
purohitaputras
tenopasaṃkrāma
upetya Khaṇḍañ ca rājakumāraṃ
Tiṣyañ ca purohitaputram evaṃ vada Vipaśyī
yuvāṃ samyaksaṃbuddho
āgataḥ sa vāṃ draṣṭukāmaḥ
evaṃ bhadanteti sa dāvapālo
puruṣo Vipaśyinaḥ
samyaksaṃbudhasya pratiśrutya yena Khaṇḍaś ca rājakumāras
Tiṣyaś ca purohitaputras tenopajagāma upetya Khaṇḍaṃ ca
rājakumāraṃ Tiṣyañ ca purohitaputram idam avocat
Vipaśyī yuvāṃ
samyaksaṃbuddho āgataḥ sa
vāṃ draṣṭukāmaḥ
atha khalu Khaṇḍaś ca rājakumāras Tiṣyaś ca
purohitaputras tasya puruṣasya pratiśrutya yena Vipaśyī
samyaksaṃbuddhas tenopajagmatuḥ upetya Vipaśyinaḥ
samyaksaṃbuddhasya pādau śirasā vanditvā ekāṃte
nyaṣīdatām ekāntaniṣaṇṇau Khaṇḍañ ca rājakumāraṃ
Tiṣyaṃ ca purohitaputraṃ Vipaśyī samyaksaṃbuddhas
tribhiḥ prātihāryair avavadati
ṛddhiprātihāryeṇādeśanāprātihāryeṇa
ānuśāsanāprātihāryeṇa
tau tribhiḥ prātihāryaiḥ samyag
avavadyamānausamyag anuśiṣyamāṇau tatraiva
saṃprāptavantāv
āsravakṣayam iyam atra dharmatā
tasmād idam ucyate ||
saṃbodhilabdhas tad upāgamaj jinaḥ X ^ ^ ^ ^ _ X
| X ^ _ m amṛtaṃ
prakāśitaṃ pravartitaṃ
bhagavatā dharmacakram tau KhaṇḍaTiṣyau sugatasya
śrāvakau X ^ ^ ^ ^ _ X | X ^ _ pratividhyatus tadā
tatraiva prāptavantāv
āsravakṣayam ||
10. Another Eighty Thousand People of Bandhumatī Renounce the World
aśrauṣur Bandhumatyāṃ rājadhānyām
aśītiprāṇasahasrāṇi
Khaṇḍaś ca
rājakumāras Tiṣyaś ca
purohitaputraḥ keśaśmaśrūṇy avatārya
kāṣāyāṇi vastrāṇy āchādya samyag eva
śraddhayā agārād
anagārikāṃ pravrajitau
śrutvā ca punar
eṣām etad abhavan na batāvaro dharmo
bhaviṣyati nāvaraṃ dharmākhyānaṃ yatredānīṃ
Khaṇḍaś ca rājakumāras Tiṣyaś ca purohitaputras
tathā sukumārau tathā
sukhaiṣiṇau keśaśmaśrūṇy avatārya
kāṣāyāṇi vastrāṇy āchādya samyag eva śraddhayā
agārād anagārikāṃ pravrajitau
śrutvā ca punas te 'pi keśaśmaśrūṇy
avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy āchādya samyag
eva śraddhayāgārād
anagārikāṃ pravrajitā iyam atra dharmatā
tasmād idam ucyate ||
āścaryarūpaṃ pratibhāti me tad yāvat
susaṃvejakāḥ śuddhasatvā / śrutvāhi
pravrajitau KhaṇḍaTiṣyau pravrajyāṃ tatra
samupāgatāś ca ||
11. The Display of the Three Attainments athāśītir bhikṣusahasrāṇi
yena Vipaśyī samyaksaṃbuddhastenopajagmur upetya
Vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya pādau śirasā
vanditvā ekānte nyaṣīdan ekāntaniṣaṇṇāny
aśītir bhikṣusahasrāṇi
Khaṇḍo
rājakumāra
ṛddhiprātihāryeṇāvavadati Tiṣyaḥ purohitaputra
ādeśanāprātihāryeṇāvavadati Vipaśyī
samyaksaṃbuddha
ānuśāsanāprātihāryeṇāvavadati
te tribhiḥ prātihāryaiḥ samyag avavadyamānāḥ
samyag anuśiṣyamānās tatraiva
saṃprāptavanta āsravakṣayam iyam atra
dharmatā tasmād
idam ucyate ||
Khaṇḍaś ca
^ ^ ^ ^ X
X ^ ^ ^ ^
_ X | X ^ ^ ^ ^ _ X X ^ ^ ^ ^ _ X ||
12. Return of the First Eighty Thousand Renunciants of Bandhumatī
aśrauṣus tāni pūrvakāṇy aśītir
bhikṣusahasrāṇi Vipaśyī
samyaksaṃbuddho 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho deśayati
Bandhumatyāṃ rājadhānyāṃ dharmam
śrutvā ca punas te 'pi yena
Bandhumatī rājadhānī tena caryāṃ prakrāntā iyam
atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
X ^ ^ ^ ^
_ X X ^ hi
yath. ^ ^ X | X ^
_ ^ m asārasaṃjñina upāgatā Bandhumatyāṃ ^ _ ^ X
||
13. The Display of the Three Attainments to the Eighty Thousand Renunciants
athāśītir bhikṣusahasrāṇi yena Vipaśyī
samyaksaṃbuddhas tenopajagamuḥ upetya
Vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya pādau śirasā
vanditvaikānte nyaṣīdan
ekāntaniṣaṇṇāny aśītir bhikṣusahasrāṇi Vipaśyī
samyaksaṃbuddhas tribhiḥ prātihāryair avavadati
ṛddhiprātihāryeṇādeśanāprātihāryeṇānuśāsanāprātihāryeṇa
te tribhiḥ prātihāryaiḥ samyag avavadyamānāḥ
samyag anuśiṣyamāṇās tatraiva
saṃprāptāsravakṣayam iyam atra
dharmatā tasmād idam ucyate ||
s X ^ ^ ^
^ _ X X ^ ^ ^
^ _ X | X ^ ^ ^ pākaḥ ^ X X
ṇa bhavanaśrit. ^ _ ^ X ||
14. Six More Years of Peregrination tena khalu
samayena Bandhumatyāṃ
rājadhānyāṃ mahān
bhikṣusaṃghaḥ prativasati yad uta
dvāṣaṣṭabhikṣuśatasahasrāṇi
atha Vipaśyinaḥ
samyaksaṃbuddhasyaitad
abhavad etarhi Bandhumatīṃ
rājadhānīṃ niḥśṛtya mahān
bhikṣusaṃghaḥ prativasati yad uta
dvāṣaṣṭabhikṣuśatasahasrāṇi yanv ahaṃ śrāvakān
udyojayeyam carata
bhikṣavaś caryāṃ bahujanahitāya
bahujanasukhāya lokānukampāyārthāya hitāya sukhāya
devamanuṣyāṇām api tu ṣaṇṇāṃ yūyaṃ varṣāṇām
atyayād Bandhumatīṃ rājadhānīm āgacchata
prātimokṣasūtroddeśaṃ
śrotum
atha devatāḥ Śuddhāvāse sthitās tasya cetasā cittam
ājñāya bhagavantam avocan
etarhi Bandhumatīṃ rājadhānīn niḥśṛtya
mahān bhikṣusaṃghaḥ
prativasati yad uta
dvāṣaṣṭabhikṣuśatasahasrāṇi bhagavān śrāvakān
udyojayet aham api tathā kariṣyāmi yathā bhikṣavaḥ
ṣaṇṇāṃ varṣāṇām atyayād Bandhumatīṃ rājadhānīm
āgamiṣyanti
prātimokṣasūtroddeśaṃ
śrotum
atha Vipaśyī samyaksaṃbuddhaḥ śrāvakān
āmaṃtrayati
carata bhikṣavaś caryāṃ bahujanahitāya
bahujanasukhāya
lokānukampāyārthāya hitāya sukhāya
devamanuṣyāṇām api tu ṣaṇṇāṃ yūyaṃ
varṣāṇām atyayād
Bandhumatīṃ rājadhānīm āgacchata
prātimokṣasūtroddeśaṃ śrotum
evaṃ bhadaṃta iti bhikṣavo Vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya
pratiśrutya janapadacaryāṃ
prakrāntāḥ iyam atra
dharmatā tasmād idam ucyate ||
yaḥ sārthavāhaḥ sumahāj. _ ^ X X ^ ^ ^ ^ _ X | X ^ ^ ^ ^ _ X X ^ ^ ^ ^ _ X X
^ ^ ^ ^ _
X X reṇa śiṣyāsaṅgāt pramu _ ^ X | X ^ ^ ^ ^ _ X X
^ _ ^ ^ tā diśo diśam
||
15. The Deities Announce the Years of Peregrination Remaining
nirgate ekasmin varṣe devatā
ārocayaṃti nirgataṃ bhadaṃtāḥ
ṣaṇṇāṃ varṣānāṃ ekaṃ varṣam
pañcanāṃ varṣāṇām atyayād bhavadbhir Bandhumātīṃ
rājadhānīṃ gantavyaṃ prātimokṣasūtroddeśaṃ
śrotum
nirgatayor dvayor varṣayor devatā ārocayanti nirgate bhadantāś
ṣaṇṇāṃ varṣānāṃ dve varṣe caturṇāṃ varṣāṇām
atyayād bhavadbhir Bandhumatīṃ
rājadhānīṃ gaṃtavyaṃ prātimokṣasūtroddeśaṃ
śrotum
nirgateṣu triṣu varṣeṣu yāvan nirgateṣu ṣaṭsu
varṣeṣu devatāḥ Śuddhāvāse sthitā bhikṣugaṇaṃ
vadanti varṣāṇi ṣaṣṭhāni nirgatāni bhavadbhir
Bandhumatīṃ rājadhānīṃ gantavyaṃ prātimokṣasūtroddeśaṃ
śrotum
atha te bhikṣava ekatya svānubhāvena ekatya
devatānubhāvena tata eva ājagmur
Bandhumatīṃ rājadhānīm iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate
||
X ^ ^ ^ ^
_ X X ^ _ ^ ṛṣiṃ praveditām
śikṣāṃ śrotu _ ^ ta bhikṣavaḥ ^ X X ^ ^ ^ ^ _ X X
^ ^ ^ ^ _
X X ^ ^ ^
^ _ X | nāgā yathā _ ^
tṛṣābhitaptāḥ saṃ ^ ^ ^ ^ _ X
||
16. The Recitation of the Pratimokṣasūtra yadopajagmur
dvāṣaṣṭabhikṣuśatasahasrāṇi
Bandhumatyāṃ tadā
nirmāṇaratīnāṃ devatānām evam abhavat
Vipaśyī
samyaksaṃbuddhas tasya
dvāṣaṣṭasya
bhikṣuśatasahasrāṇāṃ
purataḥ paryaṃge paryaṃgena
niṣīdet niṣadya Vipaśyī
samyaksaṃbuddhaḥ prātimokṣasūtroddeśam
uddiśet
evam eva Vipaśyī samyaksaṃbuddhas tasya dvāṣaṣṭasya
bhikṣuśatasahasrāṇāṃ purataḥ paryaṅke paryaṅkena
nyaṣīdan niṣadya Vipaśyī samyaksaṃbuddhaḥ
prātimokṣasūtroddeśam uddiśati ||
kṣāṃtiḥ paramaṃ tapas titīkṣā nirvāṇaṃ paramaṃ
vadanti buddhāḥ na hi pravrajitaḥ
paropatāpī śramaṇo bhavati parāṃ
viheṭhayānaḥ ||
iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
Vipaśyi śikṣāpadasūtram uktavān X ^
^ ^ ^ _ X | X ^ ^ ^ ^ _ X X
^ ^ ^ ^
.iddhaḥ ||
III. How Did the Devatā Preach? kathaṃ
devatā ārocayaṃti
Visiting Śuddhāvāsa Heaven tasya me etad abhavad a + + + + + + + + + + + +
+ + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + na gatapūrvo vā
tasya me etad abhavan nāham + + + + + + + + + + ti + + +
+ + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
sthāpayitvā + + Śuddhāvāsān devāṃ + + + + + + +
viṣyetāhaṃ lo + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
+ yanv ahaṃ devān Śuddhāvāsān
darśanāyopasaṃkrameyam
Abṛha Heaven so 'haṃ
tadyathā balavān puruṣaḥ
saṃmiñjitaṃ vā bāhuṃ prasārayet prasāritaṃ
vā saṃmiñjayed evam evāhaṃ Jambudvīpe 'ntarhito 'bṛhe
devanikāye pratyasthām
adarśann Abṛhakāyikā devatā māṃ
dūrata eva dṛṣṭvā ca punar evam āhuḥ ehi
bhagavaṃ svāgataṃ bhadanta kuto bhagavāṃś
ciracirasya paryāyam akārṣīd
ihāgamanāya niṣīdatu
bhagavān prajñapta evāsane
nyaṣīdam ahaṃ prajñapta
evāsane
athābṛhakāyikā devatā mama pādau śirasā
vanditvā ekānte nyaṣīdann ekāntaniṣaṇṇā Abṛhakāyikā
devatā ahaṃ dhārmyā kathayā saṃdarśayāmi
samādāpayāmi samuttejayāmi saṃpraharṣayāmi
athaikatyā Abṛhakāyikā devatā
utthāyāsanād ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā
yenāhaṃ
tenāṃjaliṃ praṇamya
mām idam avocan
vayaṃ bhadanta Vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya
śrāvakā Vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasyāntike brahmacaryaṃ
caritvehopapannāḥ vayaṃ
Śikhinaḥ vayaṃ Viśvabhujaḥ vayaṃ Krakasundasya
vayaṃ Kanakamuneḥ vayaṃ Kāśyapasya vayaṃ bhagavataḥ
śrāvakā bhagavato 'ntike brahmacaryaṃ
caritvehopapannāḥ
From Atapa Heaven to Sudarśana Heaven so
'ham Abṛhakāyikā
devatādhārmyā kathayā saṃdarśayitvā
samādāpayitvā samuttejayitvā saṃpraharṣayitvā
tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite citte
Abṛhakāyikābhir
devatābhiḥ sārdham Abṛhe
devanikāye 'ntarhito 'tape devanikāye yāvat
Sudarśane devanikāye pratyasthām pūrvavad
yāvad
Akaniṣṭha Heaven yanv ahaṃ devān apy
Akaniṣṭhakāyikāṃ darśanāyopasaṃkrameyam
so 'haṃ tadyathā balavān puruṣaḥ saṃmiñjitaṃ vā
bāhuṃ prasārayet prasāritaṃ vā saṃmiñjayed evam evāham
Abṛhakāyikābhir devatābhiḥ
sārdham Atapakāyikābhir devatābhiḥ
sārdhaṃ Sudṛśakāyikābhir devatābhiḥ sārdhaṃ
Sudarśanakāyikābhir devatābhiḥ sārdhaṃ Sudarśane
devanikāye 'ntarhito 'kaniṣṭhe
devanikāye pratyasthām
adarśann Akaniṣṭhakāyikā devatā māṃ
dūrata eva dṛṣṭvā ca punar evam āhuḥ ehi
bhagavaṃ svāgataṃ bhadanta kuto
bhagavāṃ ciracirasya paryāyam
akārṣīd
ihāgamanāya
niṣīdatu bhagavāṃ
prajñapta
evāsane
nyaṣīdam ahaṃ prajñapta evāsane
athākaniṣṭhakāyikā devatā mama pādau śirasā
vanditvā ekāṃte nyaṣīdann ekāṃtaniṣaṇṇā
Akaniṣṭhakāyikā devatā ahaṃ dhārmyā kathayā saṃdarśayāmi
samādāpayāmi samuttejayāmi saṃpraharṣayāmi
athaikatyā Akaniṣṭhakāyikā devatā utthāyāsanād ekāṃsam
uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yenāhaṃ tenāṃjaliṃ praṇamya mām idam
avocan
vayaṃ bhadanta Vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya
śrāvakā Vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasyāntike brahmacaryaṃ caritvā
ihopapannāḥ vayaṃ Śikhinaḥ vayaṃ Viśvabhujaḥ
vayaṃ Krakasundasya vayaṃ Kanakamuneḥ vayaṃ Kāśyapasya vayaṃ
bhagavataḥ śrāvakā bhagavato 'ntike brahmacaryaṃ
caritvehopapannāḥ
Return to Jambudvīpa so 'ham Akaniṣṭhakāyikā
devatā dhārmyā kathayā saṃdarśayitvā samādāpayitvā samuttejayitvā
saṃpraharṣayitvā tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite
citte Akaniṣṭhe devanikāye
aṃtarhito Jambudvīpe pratyasthām
evaṃ devatā ārocayaṃti iyam atra dharmatā tasmād idam ucyate ||
balavān yathā
naro ^ ^ X
prasāritaṃ
vā parisaṃhareta /
tathaiva śūro
dvipadottamo
munir
Abṛhāṃs tadā devagaṇān upāgamat yā ^ ^ ^ ^ _ X X
^ ^ ^ ^ _
X | X ^ ^ ^ ^ _ X Atapāṃs tadā
devagaṇān upāgamat vārī yathā ^ ^ ^ _ sthitaṃ vivartate na ^ ca
tena lipyate / tathaiva śūro dvipadottamo muniḥ
Sudṛśāṃs tadā devagaṇān upāgamat Abṛhaiś ca sārdham Atapaiś ca
sārdhaṃ parivāritaḥ Sudṛśadevatābhiḥ
anaṃtavarṇo hi śriyā jvalaṃtaṃ Sudarśanān devagaṇān upāgamat
Śuddhādhivāsair anugamyamānaḥ parivārito
devatānāṃ sahasraiḥ anaṃtavarṇaḥ śatapuṇyalakṣaṇaḥ
Akaniṣṭhabhūmiṃ samupāgato jinaḥ dharmadṛśo dharmaniyāmakovidā
Vipaśyino buddhavarasya śrāvakāḥ
tathāgataṃ prāṃjalayo
'bhyupāgatā vyabhre dine yathaiva sūryam udgatam
buddhasya Śikhinaḥ sametya śrāvakā
ājñātadharmāḥ svayam āgatāḥ phale /
tathāgataṃ prāṃjalayo 'bhyupāgatās tripañcarātrābhyuditam iva
candram te Viśvabhuj _ ^ ^ masya śrāvakāḥ prahāya
pañcāvaraṇāni cetasaḥ tathāgataṃ prāṃjalayo 'bhyupāgatā niśi
jvalaṃtaṃ pravana iva pāvakam te vītarāgāḥ Krakasundaśrāvakāḥ
kāmeṣu cchandaṃ pratighaṃ vinodya / tathāgataṃ prāṃjalayo
'bhyupāgatāḥ Śaṃkaraṃ bhūtapatim iva
devatāḥ jinasya te
Kanakamunes tu śrāvakā bhāvyeha
mārgam amṛtopalabdhaye /
tathāgataṃ prāṃjalayo 'bhyupāgatā yaśasvinaṃ
vaiśravaṇam i _ ^ X X ^ ^ ^ ^ _ X an ^ _ ^
bahuhetucintakāḥ tathāgataṃ
prāṃjalayo 'bhyupāgatāḥ X ^ ^ ^ ^ _ X m
tathāgato vyupaśa ^ ^ ^ do devāṃ gato
varavipulardhiyuktaḥ athāgatā dṛḍhasthirabandhan
_ X X ^ _ ^ ^
śrāvakā vayam
āvāsaśreṣṭhā khalu pañca ete śuddhair ihādhyuṣitās
tatvadarśibhiḥ viśuddhaśīlaṃ sama _ upāgatā
jinam ana ^ ^ ^ _ vayam
eṣo hi saptānyatamo
vināyakaḥ oghaṃjahaḥ
kāmabhaveṣv asaktaḥ evaṃ hi devā
Akaniṣṭhakāyikāḥ X ^
^ ^ ^ _ X 14
aratiratisaho hi bhikṣur evam XX
śayanāsanaṃ bhajeta / tatra ca vihared
ihāpramatto bhava ^ ^ ^ ^
||
— SF36 — san (CC0-1.0)