# Daṇḍin: Kāvyādarśa, 1, 2.1-144, 2.310-368

*Exported from [Holy-Writings.com](https://www.holy-writings.com/) on 2026-06-21 — 1 clipping.*

---

> Source: GRETIL (gretil.sub.uni-goettingen.de) — Sanskrit academic edition. Title: Daṇḍin: Kāvyādarśa, 1, 2.1-144, 2.310-368. Data entry: (see source file). License: refer to source file header.
> ──────────────────────────────────────────────────────────────────────
> 
> This file is a plain text transformation of http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/corpustei/sa_daNDin-kAvyAdarza1--2.1-144--2.310-368.xml
>   with a rudimentary header. For a more extensive header please refer to the source file.
> 
> ## Data entry: Reinhold Grünendahl
> ## Contribution: Reinhold Grünendahl
> ## Date of this version: 2020-07-31
> 
> ## Source:
>    - S.K. Belvalkar, Poona 1924.
> 
> ## Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen
> 
> ## Licence:
>    This e-text was provided to GRETIL in good faith that no copyright rights have been infringed. If anyone wishes to assert copyright over this file, please contact the GRETIL management at gretil(at)sub(dot)uni-goettingen(dot)de. The file will be immediately removed pending resolution of the claim.
>    Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.
> 
> ## Structure of references:
>    A reference is assembled consisting of
>    - a pragmatic abbreviation of the title: Kāvyādarśa, 1, 2.1-144, 2.310-368 = KA,
>    - the number of the  in arabic numerals,
>    - the number of the verse in arabic numerals.
> 
> ## Notes:
>    This file has been created by mass conversion of GRETIL's Sanskrit corpus from dkavy1au.htm. Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented in the note element below:
> 
> 	 DANDIN: KAVYADARSA, Pariccheda 1
> based on the edition by S.K. Belvalkar, Poona 1924.
> Input by Reinhold Gruenendahl
> ANALYTIC VERSION according to BHELA conventions:
> Sandhi markers:
> (. =short vowel, - =long vowel)
> in word-sandhi:
> 1: . . e.g.: veda+anta = vedā1nta
> 2: - .
> 3: . -
> 4: - -
> in sentence-sandhi:
> 7: . . e.g.: ca+api = cā7pi
> 8: . -
> 9: - .
> 0: - -
> Pada markers:
> 1: $
> 2: &
> 3: %
> 4: // n.n //
> 
> ## Revisions:
>    - 2020-07-31: TEI encoding by mass conversion of GRETIL's Sanskrit corpus
> 
> # Text
> 
> atha kāvyā3darśaḥ
> 
> pariccheda 1
> 
> caturmukhamukhāmbhojavanahaṃsavadhūr mama
> mānase ramatāṃ dīrghaṃ sarvaśuklā sarasvatī // KA_1.1
> 
> pūrvaśāstrāṇi saṃhṛtya prayogān upalakṣya ca
> yathāsāmarthyam asmābhiḥ kriyate kāvyalakṣaṇam // KA_1.2
> 
> iha śiṣṭānuśiṣṭānāṃ śiṣṭānām api sarvathā
> vācām eva prasādena lokayātrā pravartate // KA_1.3
> 
> idam andhaṃ()tamaḥ kṛtsnaṃ jāyeta bhuvanatrayam
> yadi śabdā-hvayaṃ jyotir āsaṃsāraṃ na dīpyate // KA_1.4
> 
> ādirājayaśobimbam ādarśaṃ prāpya vāṅmayam
> teṣām asaṃnidhāne 'pi na svayaṃ paśya naśyati // KA_1.5
> 
> gaur gauḥ kāmadughā samyak prayuktā smaryate budhaiḥ
> duṣprayuktā punar gotvaṃ prayoktuḥ saiva śaṃsati // KA_1.6
> 
> tad alpam api nopekṣyaṃ kāvye duṣṭaṃ kathaṃ cana
> syād vapuḥ sundaram api śvitreṇaikena durbhagam // KA_1.7
> 
> guṇadoṣān aśāstrajñaḥ kathaṃ vibhajate naraḥ
> kim andhasyādhikāro 'sti rūpabhedopalabdhiṣu // KA_1.8
> 
> ataḥ prajānāṃ vyutpattim abhisaṃdhāya sūrayaḥ
> vācāṃ vicitramārgāṇāṃ nibabandhuḥ kriyāvidhim // KA_1.9
> 
> taiḥ śarīraṃ ca kāvyānām alaṃkārāś ca darśitāḥ
> śarīraṃ tāvadiṣṭārthavyavacchinnā padāvalī // KA_1.10
> 
> padyaṃ gadyaṃ ca miśraṃ ca tat tridhaiva vyavasthitam
> padyaṃ catuṣpadī tac ca vṛttaṃ jātir iti dvidhā // KA_1.11
> 
> chandovicityāṃ sakalas tatprabandho nidarśitaḥ
> sā vidyā naus vivikṣūṇāṃ gambhīraṃ kāvyasāgaram // KA_1.12
> 
> muktakaṃ kulakaṃ kośaḥ saṃghāta iti tādṛśaḥ
> sargabandhāṃśarūpatvād anuktaḥ padyavistaraḥ // KA_1.13
> 
> sargabandho mahākāvyam ucyate tasya lakṣaṇam
> āśīr namaskriyā vastunirdeśo vāpi tanmukham // KA_1.14
> 
> itihāsakathodbhūtam itarad vā sadāśrayam
> caturvargaphalāyattaṃ caturodā-ttanāyakam // KA_1.15
> 
> nagarārṇavaśailartucandrārkodayavarṇanaiḥ
> udyānasalilakrīḍāmadhupānaratotsavaiḥ // KA_1.16
> 
> vipralambhair vivāhaiś ca kumārodayavarṇanaiḥ
> mantradūtaprayāṇājināyakābhyudayair api // KA_1.17
> 
> alaṃkṛtam asaṃkṣiptaṃ rasabhāvanirantaram
> sargair anativistīrṇaiḥ śravyavṛttaiḥ susaṃdhibhiḥ // KA_1.18
> 
> sarvatra bhinnavṛttāntair upetaṃ lokarañjanam
> kāvyaṃ kalpottarasthāyi jāyate sadalaṃkṛti // KA_1.19
> 
> nyūnam apy atra yaiḥkaiścid aṅgaiḥ kāvyaṃ na duṣyati
> yady upā-tteṣu saṃpattir ārādhayati tadvidaḥ // KA_1.20
> 
> guṇataḥ prāg upanyasya nāyakaṃ tena vidviṣām
> nirā-karaṇam ity eṣa mārgaḥ prakṛtisundaraḥ // KA_1.21
> 
> vaṃśavīryaśrutādīni varṇayitvā ripor api
> tajjayān nāyakotkarṣavarṇanaṃ ca dhinoti naḥ // KA_1.22
> 
> apādaḥ padasaṃtāno gadyam ākhyāyikā kathā
> iti tasya prabhedau dvau tayor ākhyāyikā kila // KA_1.23
> 
> nāyakenaiva vācyānyā nāyakenetareṇa vā
> svaguṇāviṣkriyā doṣo nātra bhūtārthaśaṃsinaḥ // KA_1.24
> 
> api tv aniyamo dṛṣṭas tatrāpy anyair udīraṇāt
> anyo vaktā svayaṃ veti kīdṛg vā bhedalakṣaṇam // KA_1.25
> 
> vaktraṃ cāparavaktraṃ ca socchvāsatvaṃ ca bhedakam
> cihnam ākhyāyikāyāś cet prasaṅgena kathāsv api // KA_1.26
> 
> āryādivatpraveśaḥ kiṃ na vaktrāparavaktrayoḥ
> bhedaś ca dṛṣṭo lambādir ucchvāso vāstu kiṃ tataḥ // KA_1.27
> 
> tat kathā-khyāyikety ekā jātiḥ saṃjñādvayāṅkitā
> atraivāntarbhaviṣyanti śeṣāś cā-khyānajātayaḥ // KA_1.28
> 
> kanyāharaṇasaṃgrāmavipralambhodayādayaḥ
> sargabandhasamā eva naite vaiśeṣikā guṇāḥ // KA_1.29
> 
> kavibhāvakṛtaṃ cihnam anyatrāpi na duṣyati
> mukham iṣṭārthasaṃsiddhyai kiṃ hi na syāt kṛtātmanām // KA_1.30
> 
> miśrāṇi nāṭakādīni teṣām anyatra vistaraḥ
> gadyapadyamayī kācit campūr ity abhidhīyate // KA_1.31
> 
> tad etad vāṅmayaṃ bhūyaḥ saṃskṛtaṃ prākṛtaṃ tathā
> apabhraṃśaś ca miśraṃ cety āhur āryāś caturvidham // KA_1.32
> 
> saṃskṛtaṃ nāma daivī vāg anvā-khyātā maharṣibhiḥ
> tadbhavas tatsamo deśīty anekaḥ prākṛtakramaḥ // KA_1.33
> 
> mahārāṣṭrāśrayāṃ bhāṣāṃ prakṛṣṭaṃ prākṛtaṃ viduḥ
> sāgaraḥ sūktiratnānāṃ setubandhādi yanmayam // KA_1.34
> 
> śaurasenī ca gauḍī ca lāṭī cānyā ca tādṛśī
> yāti prākṛtam ity evaṃ vyavahāreṣu saṃnidhim // KA_1.35
> 
> ābhīrādigiraḥ kāvyeṣv apabhraṃśa iti smṛtāḥ
> śāstreṣu saṃskṛtād anyad apabhraṃśatayoditam // KA_1.36
> 
> saṃskṛtaṃ sargabandhādi prākṛtaṃ skandhakādikam
> osarādīny apabhraṃśo nāṭakādi tu miśrakam // KA_1.37
> 
> kathāpi sarvabhāṣābhiḥ saṃskṛtena ca badhyate
> bhūtabhāṣāmayīṃ prāhur adbhutārthāṃ bṛhatkathām // KA_1.38
> 
> lāsyacchalitaśamyādi prekṣārtham itarat punaḥ
> śravyam eveti saiṣāpi dvayī gatir udā-hṛtā // KA_1.39
> 
> asty aneko girāṃ mārgaḥ sūkṣmabhedaḥ parasparam
> tatra vaidarbhagauḍīyau varṇyete prasphuṭāntarau // KA_1.40
> 
> śleṣaḥ prasādaḥ samatā mādhuryaṃ sukumāratā
> arthavyaktir udāratvaṃ ojaḥkāntisamādhayaḥ // KA_1.41
> 
> iti vaidarbhamārgasya prāṇā daśa guṇāḥ smṛtāḥ
> eṣāṃ viparyayaḥ prāyo lakṣyate gauḍavartmani // KA_1.42
> 
> śliṣṭam aspṛṣṭaśaithilyam alpaprāṇākṣarottaram
> śithilaṃ mālatīmālā lolālikalilā yathā // KA_1.43
> 
> anuprāsadhiyā gauḍais tad iṣṭaṃ bandhagauravāt
> vaidarbhair mālatīdāma laṅghitaṃ bhramarair iti // KA_1.44
> 
> prasādavat prasiddhārtham indor indīvaradyuti
> lakṣma lakṣmīṃ tanotīti pratītisubhagaṃ vacaḥ // KA_1.45
> 
> vyutpannam iti gauḍīyair nātirūḍham apīṣyate
> yathānatyarjunābjanmasadṛkṣāṅko balakṣaguḥ // KA_1.46
> 
> samaṃ bandheṣv aviṣamaṃ te mṛdusphuṭamadhyamāḥ
> bandhā mṛdusphuṭonmiśravarṇavinyāsayonayaḥ // KA_1.47
> 
> kokilā-lāpavācālo mām eti malayānilaḥ
> ucchalacchīkarācchācchanirjharāmbhaḥkaṇokṣitaḥ // KA_1.48
> 
> candanapraṇayodgandhir mando malayamārutaḥ
> spardhate ruddhamaddhairyo vararāmāmukhānilaiḥ // KA_1.49
> 
> ity anā-locya vaiṣamyam arthālaṃkāraḍambarau
> apekṣamāṇā vavṛdhe paurastyā kāvyapaddhatiḥ // KA_1.50
> 
> madhuraṃ rasavad vāci vastuny api rasasthitiḥ
> yena mādhyanti dhīmanto madhuneva madhuvratāḥ // KA_1.51
> 
> yayā kayācic chrutyā yat samānam anubhūyate
> tadrūpā hi padā-sattiḥ sānuprāsā rasā-vahā // KA_1.52
> 
> eṣa rājā yadā lakṣmīṃ prāptavān brahmaṇapriyaḥ
> tataḥ prabhṛti dharmasya loke 'sminn utsavo 'bhavat // KA_1.53
> 
> itīdaṃ nādṛtaṃ gauḍair anuprāsas tu tatpriyaḥ
> anuprāsād api prāyo vaidarbhair idam iṣyate // KA_1.54
> 
> varṇāvṛttir anuprāsaḥ pādeṣu ca padeṣu ca
> pūrvānubhavasaṃskārabodhinī yady adūratā // KA_1.55
> 
> candre śaranniśottaṃse kundastavakavibhrame
> indranīlanibhaṃ lakṣma saṃdadhāty anilaḥ śriyam // KA_1.56
> 
> cāru candramasaṃ bhīru bimbaṃ paśyaitad ambare
> manmano manmathā-krāntaṃ nirdayaṃ hantum udyatam // KA_1.57
> 
> ity anuprāsam icchanti nātidūrāntaraśrutim
> na tu rāmāmukhāmbhojasadṛśaś candramā iti // KA_1.58
> 
> smaraḥ kharaḥ khalaḥ kāntaḥ kāyaḥ kopaś ca naḥ kṛśaḥ
> cyuto māno 'dhiko rāgo moho jāto 'savo gatāḥ // KA_1.59
> 
> ity ādi bandhapāruṣyaṃ śaithilyaṃ ca nigacchati
> ato naivam anuprāsaṃ dākṣinātyāḥ prayuñjate // KA_1.60
> 
> āvṛttiṃ varṇasaṃghātagocarāṃ yamakaṃ viduḥ
> tat tu naikāntamadhuram ataḥ paścād vidhāsyate // KA_1.61
> 
> kāmaṃ sarvo 'py alaṃkāro rasam arthe niṣañcati
> tathāpy agrāmyataivaitaṃ bhāraṃ vahati bhūyasā // KA_1.62
> 
> kanye kāmayamānaṃ māṃ na tvaṃ kāmayase katham
> iti grāmyo 'yam arthātmā vairasyāya prakalpate // KA_1.63
> 
> kāmaṃ kandarpacāṇḍālo mayi vāmākṣi nirdayaḥ
> tvayi nirmatsaro diṣṭyety agrāmyo 'rtho rasā-vahaḥ // KA_1.64
> 
> śabde 'pi grāmyatāsty eva sā sabhyetarakīrtanāt
> yathā yakārādipadaṃ ratyutsavanirūpaṇe // KA_1.65
> 
> padasaṃdhānavṛttyā vā vākyārthatvena vā punaḥ
> duṣpratītikaraṃ grāmyaṃ yathā yā bhavataḥ priyā // KA_1.66
> 
> kharaṃ prahṛtya viśrāntaḥ puruṣo vīryavān iti
> evam ādi na śaṃsanti mārgayor ubhayor api // KA_1.67
> 
> bhaginībhagavatyādi sarvatraivānumanyate
> vibhaktam iti mādhuryam ucyate sukumāratā // KA_1.68
> 
> aniṣṭhurākṣaraprāyaṃ sukumāram iheṣyate
> bandhaśaithilyadoṣas tu darśitaḥ sarvakomale // KA_1.69
> 
> maṇḍalīkṛtya barhāṇi kaṇṭhair madhuragītibhiḥ
> kalāpinaḥ pranṛtyanti kāle jīmūtamālini // KA_1.70
> 
> ity anūrjita evārtho nālaṃkāro 'pi tādṛśaḥ
> sukumāratayaivaitad ārohati satāṃ manaḥ // KA_1.71
> 
> dīptam ity aparair bhūmnā kṛcchrodyam api badhyate
> nyakṣeṇa kṣayitaḥ pakṣaḥ kṣatriyāṇāṃ kṣaṇād iti // KA_1.72
> 
> arthavyaktir aneyatvam arthasya hariṇoddhṛtā
> bhūḥ khurakṣuṇṇanāgāsṛglohitād udadher iti // KA_1.73
> 
> mahī mahāvarāheṇa lohitād uddhṛtodadheḥ
> itīyaty eva nirdiṣṭe neyatvam uragāsṛjaḥ // KA_1.74
> 
> nedṛśaṃ bahu manyate mārgayor ubhayor api
> na hi pratītiḥ subhagā śabdanyāyavilaṅghinī // KA_1.75
> 
> utkarṣavān guṇaḥ kaścid yasminn ukte pratīyate
> tadudārā-hvayaṃ tena sanāthā kāvyapaddhatiḥ // KA_1.76
> 
> arthināṃ kṛpaṇā dṛṣṭis tvanmukhe patitā sakṛt
> tadavasthā punar deva nānyasya mukham īkṣate // KA_1.77
> 
> iti tyāgasya vākye 'sminn utkarṣaḥ sādhu lakṣyate
> anenaiva pathānyatra samānanyāyam ūhyatām // KA_1.78
> 
> ślāghyair viśeṣaṇair yuktam udāraṃ kaiścid iṣyate
> yathā līlāmbujakrīḍāsarohemāṅgadādayaḥ // KA_1.79
> 
> ojaḥ samāsabhūyastvam etad gadyasya jīvitam
> padye 'py adākṣiṇātyānām idam ekaṃ parāyaṇam // KA_1.80
> 
> tad gurūṇāṃ laghūnāṃ ca bāhulyālpatvamiśraṇaiḥ
> uccāvacaprakāraṃ tad dṛśyam ākhyāyikādiṣu // KA_1.81
> 
> astamastakaparyastasamastārkāṃśusaṃstarā
> pīnastanasthitātāmrakamravastreva vāruṇī // KA_1.82
> 
> iti padye 'pi paurastyā badhnanty ojasvinīr giraḥ
> anye tv anā-kulaṃ hṛdyam icchanty ojo girāṃ yathā // KA_1.83
> 
> payodharataṭotsaṅgalagnasaṃdhyātapāṃśukā
> kasya kāmāturaṃ ceto vāruṇī na kariṣyati // KA_1.84
> 
> kāntaṃ sarvajagatkāntaṃ laukikārthānatikramāt
> tac ca vārttābhidhāneṣu varṇanāsv api dṛśyate // KA_1.85
> 
> gṛhāṇi nāma tāny eva taporāśir bhavādṛśaḥ
> saṃbhāvayati yāny eva pāvanaiḥ pādapāṃsubhiḥ // KA_1.86
> 
> anayor ana-vadyāṅgi stanayor jṛmbhamāṇayoḥ
> avakāśo na paryāptas tava bāhulatāntare // KA_1.87
> 
> iti saṃbhāvyam evaitad viśeṣā-khyānasaṃskṛtam
> kāntaṃ bhavati sarvasya lokayātrānuvartinaḥ // KA_1.88
> 
> lokātīta ivātyartham adhyā-ropya vivakṣitaḥ
> yo 'rthas tenāti tuṣyanti vidagdhā netare janāḥ // KA_1.89
> 
> devadhiṣṇyam ivā-rādhyam adyaprabhṛti no gṛham
> yuṣmatpādarajaḥpātadhautaniḥśeṣakilbiṣam // KA_1.90
> 
> alpaṃ nirmitam ākāśam anā-locyaiva vedhasā
> idam evaṃvidhaṃ bhāvi bhavatyāḥ stanajhṛmbhaṇam // KA_1.91
> 
> idam atyuktir ity uktam etad gauḍopalālitam
> prasthānaṃ prākpraṇītaṃ tu sāram anyasya vartmanaḥ // KA_1.92
> 
> anyadharmas tato 'nyatra lokasīmānurodhinā
> samyag ādhīyate yatra sa samā-dhiḥ smṛto yathā // KA_1.93
> 
> kumudāni nimīlāni kamalāny unmiṣanti ca
> iti netrakriyādhyāsāl labdhā tadvācinī śrutiḥ // KA_1.94
> 
> niḥṣṭhyūtodgīrṇavāntādi gauṇavṛttivyapā-śrayam
> atisundaram anyatra grāmyakakṣāṃ vigāhate // KA_1.95
> 
> padmāny arkāṃśuniḥṣṭhyūtāḥ pītvā pāvakavipruṣaḥ
> bhūyo vamantīva mukhair udgīrṇāruṇareṇubhiḥ // KA_1.96
> 
> iti hṛdyam ahṛdyaṃ tu niḥṣṭhīvati vadhūr iti
> yugapan naikadharmāṇām adhyāsaś ca smṛto yathā // KA_1.97
> 
> gurugarbhabharaklāntāḥ stanantyo meghapaṅktayaḥ
> acalādhityakotsaṅgam imāḥ samadhiśerate // KA_1.98
> 
> utsaṅgaśayanaṃ sakhyāḥ stananaṃ gauravaṃ klamaḥ
> itīme garbhiṇīdharmā bahavo 'py atra darśitāḥ // KA_1.99
> 
> tad etat kāvyasarvasvaṃ samā-dhir nāma yo guṇaḥ
> kavisārthaḥ samagro 'pi tam ekam anugacchati // KA_1.100
> 
> iti mārgadvayaṃ bhinnaṃ tatsvarūpanirūpaṇāt
> tadbhedās tu na śakyante vaktuṃ pratikavi sthitāḥ // KA_1.101
> 
> ikṣukṣīraguḍādīnāṃ mādhuryasyāntaraṃ mahat
> tathāpi na tad ākhyātuṃ sarasvatyāpi śakyate // KA_1.102
> 
> naisargikī ca pratibhā śrutaṃ ca bahu nirmalam
> amandaś cābhiyogo 'syāḥ kāraṇaṃ kāvyasaṃpadaḥ // KA_1.103
> 
> na vidyate yady api pūrvavāsanāguṇānubandhi pratibhānam adbhutam
> śrutena yatnena ca vāg upāsitā dhruvaṃ karoty eva kamapy anugraham // KA_1.104
> 
> tad astatandrair aniśaṃ sarasvatī śramād upāsyā khalu kīrtim īpsubhiḥ
> kṛśe kavitve 'pi janāḥ kṛtaśramāḥ vidagdhagoṣṭhīṣu vihartum īśate // KA_1.105
> 
> // iti kāvyā3darśe mārga-vibhāgo nāma prathamaḥ pari-cchedaḥ //
> 
> pariccheda 2
> 
> kāvyaśobhākarān dharmān alaṃkārān pracakṣate
> te cādyāpi vikalpyante kas tān kārtsnyena vakṣyati // KA_2.1
> 
> kiṃtu bījaṃ vikalpānāṃ pūrvā-cāryaiḥ pradarsitam
> tad eva pratisaṃskartum ayam asmatpariśramaḥ // KA_2.2
> 
> kāścin mārgavibhāgārtham uktāḥ prāg apy alaṃkriyāḥ
> sā-dhāraṇam alaṃkārajātam anyat pradarśyate // KA_2.3
> 
> svabhāvā-khyānam upamā rūpakaṃ dīpakāvṛttiḥ
> ākṣepo 'rthāntaranyāso vyatireko vibhāvanā // KA_2.4
> 
> samāsātiśayotprekṣā hetuḥ sūkṣmo lavaḥ kramaḥ
> preyo rasavad ūrjasvi paryāyoktaṃ samā-hitam // KA_2.5
> 
> udā-ttāpahnutiśleṣaviśeṣās tulyayogitā
> virodhā-prastutastotre vyājastutinidarśane // KA_2.6
> 
> sahoktiḥ parivṛttyā-śiḥsaṃkīrṇam atha bhāvikam
> iti vācām alaṃkārā darśitāḥ pūrvasūribhiḥ // KA_2.7
> 
> nānāvasthaṃ padārthānāṃ rūpaṃ sākṣād vivṛṇvatī
> svabhāvoktiś ca jātiś cety ādyā sālaṃkṛtir yathā // KA_2.8
> 
> tuṇḍair ātāmrakuṭilaiḥ pakṣair haritakomalaiḥ
> trivarṇarājibhiḥ kaṇṭhair ete mañjugiraḥ śukāḥ // KA_2.9
> 
> kalakvaṇitagarbheṇa kaṇṭhenā-ghūrṇitekṣaṇaḥ
> pārāvataḥ paribhramya riraṃsuś cumbati priyām // KA_2.10
> 
> badhnann aṅgeṣu romāñcam kurvan manasi nirvṛtim
> netre cā-mīlayann eṣa priyāsparśaḥ pravartate // KA_2.11
> 
> kaṇṭhekālaḥ karasthena kapālenenduśekharaḥ
> jaṭābhiḥ snigdhatāmrābhir āvirāsīd vṛṣadhvajaḥ // KA_2.12
> 
> jātikriyāguṇadravyasvabhāvākhyānam īdṛśam
> śāstreṣv asyaiva sāmrājyaṃ kāvyeṣv apy etad īpsitam // KA_2.13
> 
> yathā kathaṃcid sādṛśyaṃ yatrodbhūtaṃ pratīyate
> upamā nāma sā tasyāḥ prapañco 'yaṃ nidarśyate // KA_2.14
> 
> ambhoruham ivā-tāmraṃ mugdhe karatalaṃ tava
> iti dharmopamā sākṣāt tulyadharmapradarśanāt // KA_2.15
> 
> rājīvam iva te vaktraṃ netre nīlotpale iva
> iyaṃ pratīyamānaikadharmā vastūpamaiva sā // KA_2.16
> 
> tavānanam ivonnidram aravindam abhūd iti
> sā prasiddhiviparyāsād viparyāsopameṣyate // KA_2.17
> 
> tavānanam ivāmbhojam ambojam iva te mukham
> ity anyo'nyopamā sāyam anyo'nyotkarṣaśaṃsinī // KA_2.18
> 
> tvanmukhaṃ kamalenaiva tulyaṃ nānyena kenacit
> ity anyasāmyavyā-vṛtter iyaṃ sā niyamopamā // KA_2.19
> 
> padmaṃ tāvat tavānveti mukham anyac ca tādṛśam
> asti ced astu tatkārīty asāv aniyamopamā // KA_2.20
> 
> samuccayopamāpy asti na kāntyaiva mukhaṃ tava
> hlādanā-khyena cānveti karmaṇendum itī-dṛśī // KA_2.21
> 
> tvayy eva tvanmukhaṃ dṛṣṭaṃ dṛśyate divi candramāḥ
> iyaty eva bhidā nānyety asāv atiśayopamā // KA_2.22
> 
> mayy evāsyā mukhaśrīr ity alam indor vikatthanaiḥ
> padme 'pi sā yad asty evety asāv utprekṣitopamā // KA_2.23
> 
> yadi kiṃcid bhavet padmaṃ subhru vibhrāntalocanam
> tat te mukhaśriyaṃ dhattām ity asāv adbhutopamā // KA_2.24
> 
> śaśīty utprekṣya tanvaṅgi tvanmukhaṃ tvanmukhā-śayā
> indum apy anudhāvāmīty eṣā mohopamā smṛtā // KA_2.25
> 
> kiṃ padmam antarbhrāntāli kiṃ te lolekṣaṇaṃ mukham
> mama dolāyate cittam itīyaṃ saṃśayopamā // KA_2.26
> 
> na padmasyendunigrāhyasyendulajjākarī dyutiḥ
> atas tvanmukham evedam ity asau nirṇayopamā // KA_2.27
> 
> śiśirāṃśupratispardhi śrīmat surabhigandhi ca
> ambhojam iva te vaktram iti śleṣopamā smṛtā // KA_2.28
> 
> sarūpaśabdavācyatvāt sā samānopamā yathā
> bālevodyānamāleyaṃ sā(1)la()kā(3)nanaśobhinī // KA_2.29
> 
> padmaṃ bahurajaś candraḥ kṣayī tābhyāṃ tavānanam
> samānam api sotsekam iti nindopamā smṛtā // KA_2.30
> 
> brahmaṇo 'py udbhavaḥ padmaṃ candraḥ śaṃbhuśirodhṛtaḥ
> tau tulyau tvanmukheneti sā praśaṃsopamocyate // KA_2.31
> 
> candreṇa tvanmukhaṃ tulyam ity ācikhyāsu me manaḥ
> sa guṇo vāstu doṣo vety ācikhyāsopamāṃ viduḥ // KA_2.32
> 
> śatapattraṃ śaraccandras tvadānanam iti trayam
> parasparavirodhīti sā virodhopamā matā // KA_2.33
> 
> na jātu śaktir indos te mukhena pratigarjitum
> kalaṅkino jaḍasyeti pratiṣedhopamaiva sā // KA_2.34
> 
> mṛgekṣaṇāṅkaṃ te vaktram mṛgeṇaivāṅkitaḥ śaśī
> tathāpi sama evāsau notkarṣīti caṭūpamā // KA_2.35
> 
> na padmaṃ mukham evedaṃ na bhṛṅgau cakṣuṣī ime
> iti vispaṣṭasādṛśyāt tattvākhyānopamaiva sā // KA_2.36
> 
> candrāravindayoḥ kāntim atikramya mukhaṃ tava
> ātmanaivābhavat tulyam ity asā-dhāraṇopamā // KA_2.37
> 
> sarvapadmaprabhāsāraḥ samā-hṛta iva kvacit
> tvadānanaṃ vibhātīti tām abhūtopamāṃ viduḥ // KA_2.38
> 
> candrabimbād iva viṣaṃ candanād iva pāvakaḥ
> paruṣā vāg ito vaktrād ity asaṃbhāvitopamā // KA_2.39
> 
> candanodakacandrāṃśucandrakāntādiśītalaḥ
> sparśas tavety atiśayaṃ bodhayantī bahūpamā // KA_2.40
> 
> candrabimbād ivotkīrṇaṃ padmagarbhād ivoddhṛtam
> tava tanvaṅgi vadanam ity asau vikriyopamā // KA_2.41
> 
> pūṣṇy ātapa ivāhnīva pūṣā vyomnīva vāsaraḥ
> vikramas tvayy adhāl lakṣmīm iti mālopamā matā // KA_2.42
> 
> vākyārtheṇaiva vākyārthaḥ ko 'pi yady upamīyate
> ekānekevaśabdatvāt sā vākyārthopamā dvidhā // KA_2.43
> 
> tvadānanam adhīrākṣam āvirdaśanadīdhiti
> bhramadbhṛṅgam ivā-lakṣyakesaraṃ bhāti paṅkajam // KA_2.44
> 
> nalinyā iva tanvaṅgyās tasyāḥ padmam ivānanam
> mayā madhuvrateneva pāyaṃ pāyam aramyata // KA_2.45
> 
> vastu kiṃcid upanyasya nyasanāt tatsadharmaṇaḥ
> sāmyapratītir astīti prativastūpamā yathā // KA_2.46
> 
> naiko 'pi tvādṛśo 'dyāpi jāyamāneṣu rājasu
> nanu dvitīyo nāsty eva pārijātasya pādapaḥ // KA_2.47
> 
> adhikena samīkṛtya hīnam ekakriyāvidhau
> yad bruvanti smṛtā seyaṃ tulyayogopamā yathā // KA_2.48
> 
> divo jāgarti rakṣāyai pulomārir bhuvo bhavān
> asurās tena hanyante sāvalepās tvayā nṛpāḥ // KA_2.49
> 
> kāntyā candramasaṃ dhāmnā sūryaṃ dhairyeṇa cārṇavam
> rājann anukaroṣīti saiṣā hetūpamā matā // KA_2.50
> 
> na liṅgavacane bhinne na hīnādhikatāpi vā
> upamādūṣanāyālaṃ yatrodvego na dhīmatām // KA_2.51
> 
> strīva gacchati ṣaṇḍho 'yaṃ vakty eṣā strī pumān iva
> prāṇā iva priyo 'yam me vidyā dhanam ivārjitam // KA_2.52
> 
> bhavān iva mahīpāla devarājo virājate
> alam aṃśumataḥ kakṣām āroḍhuṃ tejasā nṛpaḥ // KA_2.53
> 
> ity evam ādau saubhāgyaṃ na jahāty eva jātucit
> asty eva kvacid udvegaḥ prayoge vāgvidāṃ yathā // KA_2.54
> 
> haṃsīva dhavalaś candraḥ sarāṃsīvā-malaṃ nabhaḥ
> bhartṛbhakto bhaṭaḥ śveva khadyoto bhāti bhānuvat // KA_2.55
> 
> īdṛśaṃ varjyate sadbhiḥ kāraṇaṃ tatra cintyatām
> guṇadoṣavicārāya svayam eva manīṣibhiḥ // KA_2.56
> 
> ivavadvāyathāśabdāḥ samānanibhasaṃnibhāḥ
> tulyasaṃkāśanikāśaprakāśapratirūpakāḥ // KA_2.57
> 
> pratipakṣapratidvaṃdvipratyanīkavirodhinaḥ
> sadṛksadṛśasaṃvādisajātīyānuvādinaḥ // KA_2.58
> 
> pratibimbapraticchandasarūpasamasaṃmitāḥ
> salakṣaṇasadṛkṣā-bhasapakṣopamitopamāḥ // KA_2.59
> 
> kalpadeśīyadeśyādiḥ prakhyapratinidhī api
> savarṇatulatau śabdau ye cā-nyūnārthavādinaḥ // KA_2.60
> 
> samāsaś ca bahuvrīhiḥ śaśāṅkavadanādiṣu
> spardhate jayati dveṣṭi druhyati pratigarjati // KA_2.61
> 
> ākrośaty avajānāti kadarthayati nindati
> viḍambayati saṃdhatte hasatīrṣyaty asūyati // KA_2.62
> 
> tasya muṣṇāti saubhāgyaṃ tasya kāntiṃ vilumpati
> tena sārdhaṃ vigṛhṇāti tulāṃ tenādhirohati //  KA_2.63
> 
> tatpadavyām padaṃ dhatte tasya kakṣāṃ vigāhate
> tam anvety anubadhnāti tacchīlaṃ tanniṣedhati // KA_2.64
> 
> tasya cānukarotīti śabdāḥ sādṛśyam ūcakāḥ
> upamāyām ime proktāḥ kavīnāṃ buddhisaukhyadāḥ // KA_2.65
> 
> upamaiva tirobhūtabhedā rūpakam ucyate
> yathā bāhulatā pāṇipadmaṃ caraṇapallavaḥ // KA_2.66
> 
> aṅgulyaḥ pallavāny āsan kusumāni nakhārciṣaḥ
> bāhū late vasantaśrīs tvaṃ naḥ pratyakṣacāriṇī // KA_2.67
> 
> ity etad asamastā-khyaṃ samastaṃ pūrvarūpakam
> smitaṃ mukhendor jyotsneti samastavyastarūpakam // KA_2.68
> 
> tāmrāṅgulidalaśreṇi nakhadīdhitikesaram
> dhriyate mūrdhni bhūpālair bhavaccaraṇapaṅkajam // KA_2.69
> 
> aṅgulyādau dalāditvaṃ pāde cā-ropya padmatām
> tadyogyasthānavinyāsād etat sakalarūpakam // KA_2.70
> 
> akasmād eva te caṇḍi sphuritādharapallavam
> mukhaṃ muktāruco dhatte gharmāmbhaḥkaṇamañjarīḥ // KA_2.71
> 
> mañjarīkṛtya gharmāmbhaḥ pallavīkṛtya cādharam
> nānyathā kṛtam atrāsyam ato 'vayavarūpakam // KA_2.72
> 
> valgitabhru galadgharmajalam ālohitekṣaṇam
> vivṛṇāti (!) madāvasthām idam vadanapaṅkajam // KA_2.73
> 
> avikṛtya mukhāṅgāni mukham evāravindatām
> āsīd gamitam atredam ato 'vayavirūpakam // KA_2.74
> 
> madapāṭalagaṇḍena raktanetrotpalena te
> mukhena mugdhaḥ so 'py eṣa jano rāgamayaḥ kṛtaḥ // KA_2.75
> 
> ekāṅgarūpakaṃ caitad evaṃ dviprabhṛtīny api
> aṅgāni rūpayanty atra yogā-yogau bhidākarau // KA_2.76
> 
> smitapuṣpojjvalaṃ lolanetrabhṛṅgam idaṃ mukham
> iti puṣpadvirephāṇāṃ saṃgatyā yuktarūpakam // KA_2.77
> 
> idam ārdrasmitajyotsnaṃ snigdhanetrotpalaṃ mukham
> iti jyotsnotpalā-yogād ayuktaṃ nāma rūpakam // KA_2.78
> 
> rūpaṇād aṅgino 'ṅgānāṃ rūpaṇā-rūpaṇā-śrayāt
> rūpakaṃ viṣamaṃ nāma lalitaṃ jāyate yathā // KA_2.79
> 
> madaraktakapolena manmathas tvanmukhendunā
> nartitabhrūlatenālaṃ mardituṃ bhuvanatrayam // KA_2.80
> 
> haripādaḥ śirolagnajahnukanyājalāṃśukaḥ
> jayaty asuraniḥśaṅkasurānandotsavadhvajaḥ // KA_2.81
> 
> viśeṣaṇasamagrasya rūpaṃ ketor yadī-dṛśam
> pāde tadarpaṇād etat saviśeṣaṇarūpakam // KA_2.82
> 
> na mīlayati padmāni na nabho 'py avagāhate
> tvanmukhendur mamāsūnāṃ haraṇāyaiva kalpate // KA_2.83
> 
> akriyā candrakāryāṇām anyakāryasya ca kriyā
> atra saṃdarśyate yasmād viruddhaṃ nāma rūpakam // KA_2.84
> 
> gāmbhīryeṇa samudro 'si gauraveṇāsi parvataḥ
> kāmadatvāc ca lokānām asi tvaṃ kalpapādapaḥ // KA_2.85
> 
> gāmbhīryapramukhair atra hetubhiḥ sāgaro giriḥ
> kalpadrumaś ca kriyate tad idaṃ heturūpakam // KA_2.86
> 
> rājahaṃsopabhogārthaṃ bhramaraprārthyasaurabham
> sakhi vaktrāmbujam idaṃ taveti śliṣṭarūpakam // KA_2.87
> 
> iṣṭaṃ sādharmyavaidharmyadarśanād gauṇamukhyayoḥ
> upamāvyatirekā-khyaṃ rūpakadvitayaṃ yathā // KA_2.88
> 
> ayam ālohitacchāyo madane mukhacandramāḥ
> saṃnaddhodayarāgasya candrasya pratigarjati // KA_2.89
> 
> candramāḥ pīyate devair mayā tvanmukhacandramāḥ
> asamagro 'py asau śaśvad ayam āpūrṇamaṇḍalaḥ // KA_2.90
> 
> mukhacandrasya candratvam ittham anyopatāpinaḥ
> na te sundari saṃvādīty etad ākṣeparūpakam // KA_2.91
> 
> mukhendur api te caṇḍi māṃ nirdahati nirdayam
> bhāgyadoṣān mamaiveti tat samā-dhānarūpakam // KA_2.92
> 
> mukhapaṅkajaraṅge 'smin bhrūlatānartakī tava
> līlānṛtyaṃ karotīti ramyaṃ rūpakarūpakam // KA_2.93
> 
> naitan mukham idaṃ padmaṃ na netre bhramarāv imau
> etāni kesarāṇy eva naitā dantārciṣas tava // KA_2.94
> 
> mukhāditvaṃ nivartyaiva padmāditvena rūpaṇāt
> udbhāvitaguṇotkarṣaṃ tat tv āpahnavarūpakam // KA_2.95
> 
> na paryanto vikalpānāṃ rūpakopamayor ataḥ
> diṅmātraṃ darśitaṃ dhīrair anuktam anumīyatām // KA_2.96
> 
> jātikriyāguṇadravyavācinaikatra vartinā
> sarvavākyopakāraś cet tad āhur dīpakaṃ yathā // KA_2.97
> 
> pavano dakṣiṇaḥ parṇaṃ jīrṇaṃ harati vīrudhāṃ
> sa evāvanatāṅgīnāṃ mānabhaṅgāya kalpate // KA_2.98
> 
> caranti caturambhodhivelodyāneṣu dantinaḥ
> cakravālādrikuñjeṣu kundabhāso guṇāś ca te // KA_2.99
> 
> śyāmalāḥ prāvṛṣeṇyābhir diśo jīmūtapaṅktibhiḥ
> bhuvaś ca sukumārābhir navaśādvalarājibhiḥ // KA_2.100
> 
> viṣṇunā vikramasthena dānavānāṃ vibhūtayaḥ
> kvāpi nītāḥ kuto 'py āsann ānītā daivatarddhayaḥ // KA_2.101
> 
> ity ādidīpakāny uktāny evaṃ madhyāntayor api
> vākyayor darśayiṣyāmaḥ kāni cittāni tadyathā // KA_2.102
> 
> nṛtyanti niculotsaṅge gāyanti ca kalāpinaḥ
> badhnanti ca payodeṣu dṛśo harṣāśrugarbhiṇīḥ // KA_2.103
> 
> mando gandhavahaḥ kṣāro vahnir induś ca jāyate
> carcācandanapātaś ca śastrapātaḥ pravāsinām // KA_2.104
> 
> jalaṃ jaladharodgīrṇaṃ kulaṃ gṛhaśikhaṇḍinām
> calaṃ ca taḍitāṃ dāma balaṃ kusumadhanvanaḥ // KA_2.105
> 
> tvayā nīlotpalaṃ karṇe smareṇāstraṃ śarāsane
> mayāpi maraṇe cetas trayam etat samaṃ kṛtam // KA_2.106
> 
> śuklaḥ śvetārciṣo vṛddhyai pakṣaḥ pañcaśarasya saḥ
> sa ca rāgasya rāgo 'pi yūnāṃ ratyutsavaśriyaḥ // KA_2.107
> 
> ity ādidīpakatve 'pi pūrvapūrvavyapekṣiṇī
> vākyamālā prayukteti tan mālādīpakaṃ matam // KA_2.108
> 
> avalepam anaṅgasya vardhayanti balāhakāḥ
> karśayanti tu gharmasya mārutoddhūtaśīkarāḥ // KA_2.109
> 
> avalepapadenātra balāhakapadena ca
> kriye viruddhe saṃyukte tad viruddhārthaṃ dīpakam // KA_2.110
> 
> haraty ābhogam āśānāṃ gṛhṇāti jyotiṣāṃ gaṇam
> ādatte cādya me prāṇān asau jaladharāvalī // KA_2.111
> 
> anekaśabdopā-dānāt kriyaikaivātra dīpyate
> yato jaladharāvalyā tasmād ekārthadīpakam // KA_2.112
> 
> hṛdyagandhavahās tuṅgās tamālaśyāmalatviṣaḥ
> divi bhramanti jīmūtā bhuvi caite mataṃgajāḥ // KA_2.113
> 
> atra dharmair abhinnānām abhrāṇāṃ dantināṃ tathā
> bhramaṇenaiva saṃbandha iti śliṣṭārthadīpakam // KA_2.114
> 
> anenaiva prakāreṇa śeṣāṇām api dīpake
> vikalpānām avagatir vidhātavyā vicakṣaṇaiḥ // KA_2.115
> 
> arthā-vṛttiḥ padā-vṛttir ubhayā-vṛttir eva ca
> dīpakasthāna eveṣṭam alaṃkāratrayaṃ yathā // KA_2.116
> 
> vikasanti kadambāni sphuṭanti kuṭajadrumāḥ
> unmīlanti ca kandalyo dalanti kakubhāni ca // KA_2.117
> 
> utkaṇṭhayati meghānāṃ mālā vṛndaṃ kalāpinām
> yūnāṃ cotkaṇṭhayaty eva mānasaṃ makaradhvajaḥ // KA_2.118
> 
> jitvā viśvaṃ bhavān atra viharaty avarodhanaiḥ
> viharaty apsarobhis te ripuvargo divaṃ gataḥ // KA_2.119
> 
> pratiṣedhoktir ākṣepas traikālyāpekṣayā tridhā
> athāsya punar ākṣepyabhedānantyād anantatā // KA_2.120
> 
> anaṅgaḥ pañcabhiḥ puṣpair viśvaṃ vyajayateṣubhiḥ
> ity asaṃbhāvyam atha vā vicitrā vastuśaktayaḥ // KA_2.121
> 
> ity anaṅgajayāyogabuddhir hetubalād iha
> pravṛttaiva yad ākṣiptā vṛttākṣepaḥ sa īdṛśaḥ // KA_2.122
> 
> kutaḥ kuvalayaṃ karṇe karoṣi kalabhāṣiṇi
> kim apāṅgam aparyāptam asmin karmaṇi manyase // KA_2.123
> 
> sa vartamānā-kṣepo 'yaṃ kurvaty evāsitotpala
> karṇe kācit priyeṇaivaṃ cāṭukāreṇa rudhyate // KA_2.124
> 
> satyaṃ bravīmi na tvaṃ māṃ draṣṭuṃ vallabha lapsyase
> anyacumbanasaṃkrāntalākṣāraktena cakṣuṣā // KA_2.125
> 
> so 'yaṃ bhaviṣyadā-kṣepaḥ prāg evātimanasvinī
> kadācid aparādho 'sya bhāvīty evam arunddhayat // KA_2.126
> 
> tava tanvaṅgi mithyaiva rūḍham aṅgeṣu mārdavam
> yadi satyaṃ mṛdūny eva kim akāṇḍe rujanti mām // KA_2.127
> 
> dharmā-kṣepo 'yam ākṣiptam aṅganāgātramārdavam
> kāmukena yad atraivaṃ karmaṇā tadvirodhinā // KA_2.128
> 
> sundarī sā bhavaty evaṃ vivekaḥ kena jāyate
> prabhāmātraṃ hi taralaṃ dṛśyate na tadā-śrayaḥ // KA_2.129
> 
> dharmyā-kṣepo 'yam ākṣipto dharmī dharmaṃ prabhā-hvayam
> anujñāyaiva yad rūpam atyāścaryaṃ vivakṣatā // KA_2.130
> 
> cakṣuṣī tava rajyete sphuraty adharapallavaḥ
> bhruvau ca bhugne na tathāpy aduṣṭasyāsti me bhayam // KA_2.131
> 
> sa eṣa kāraṇā-kṣepaḥ pradhānaṃ kāraṇaṃ bhiyaḥ
> svāparādho niṣiddho 'tra yat priyeṇa paṭīyasā // KA_2.132
> 
> dūre priyatamaḥ so 'yam āgato jaladā-gamaḥ
> dṛṣṭāś ca phullā niculā na mṛtā cāsmi kiṃ nv idam // KA_2.133
> 
> kāryā-kṣepaḥ sa kāryasya maraṇasya nivartanāt
> tatkāraṇam upanyasya dāruṇaṃ jaladā-gamam // KA_2.134
> 
> na ciraṃ mama tāpāya tava yātrā bhaviṣyati
> yadi yāsyasi yātavyam alam āśaṅkayātra te // KA_2.135
> 
> ity anujñāmukhenaiva kāntasyā-kṣipyate gatiḥ
> maraṇaṃ sūcayantyaiva so 'nujñā-kṣepa ucyate // KA_2.136
> 
> dhanaṃ ca bahu labhyaṃ te sukhaṃ kṣemaṃ ca vartmani
> na ca me prāṇasaṃdehas tathāpi priya mā sma gāḥ // KA_2.137
> 
> ity ācakṣāṇayā hetūn priyayātrānubandhinaḥ
> prabhutvenaiva ruddhas tat prabhutvā-kṣepa ucyate // KA_2.138
> 
> jīvitāśā balavatī dhanāśā durbalā mama
> gaccha vā tiṣṭha vā kānta svavasthā tu niveditā // KA_2.139
> 
> asāv anādarā-kṣepo yad anādaravad vacaḥ
> priyapraṇāyaṃ rundhatyā prayuktam iha raktayā // KA_2.140
> 
> gaccha gacchasi cet kānta panthānaḥ santu te śivāḥ
> mamāpi janma tatraiva bhūyād yatra gato bhavān // KA_2.141
> 
> ity āśīrvacanā-kṣepo yad āśīrvādavartmanā
> svāvasthāṃ sūcayantyaiva kāntayātrā niṣidhyate // KA_2.142
> 
> yadi satyaiva yātrā te kāpy anyā mṛgyatāṃ tvayā
> aham adyaiva ruddhāsmi randhrāpekṣeṇa mṛtyunā // KA_2.143
> 
> ity eṣa paruṣā-kṣepaḥ paruṣākṣarapūrvakam
> kāntasyā-kṣipyate yasmāt prasthānaṃ premanighnayā // KA_2.144
> 
>  KA_2.145
> 
>  KA_2.146
> 
>  KA_2.147
> 
>  KA_2.148
> 
>  KA_2.149
> 
>  KA_2.150
> 
>  KA_2.151
> 
>  KA_2.152
> 
>  KA_2.153
> 
>  KA_2.154
> 
>  KA_2.155
> 
>  KA_2.156
> 
>  KA_2.157
> 
>  KA_2.158
> 
>  KA_2.159
> 
>  KA_2.160
> 
>  KA_2.161
> 
>  KA_2.162
> 
>  KA_2.163
> 
>  KA_2.164
> 
>  KA_2.165
> 
>  KA_2.166
> 
>  KA_2.167
> 
>  KA_2.168
> 
>  KA_2.169
> 
>  KA_2.170
> 
>  KA_2.171
> 
>  KA_2.172
> 
>  KA_2.173
> 
>  KA_2.174
> 
>  KA_2.175
> 
>  KA_2.176
> 
>  KA_2.177
> 
>  KA_2.178
> 
>  KA_2.179
> 
>  KA_2.180
> 
>  KA_2.181
> 
>  KA_2.182
> 
>  KA_2.183
> 
>  KA_2.184
> 
>  KA_2.185
> 
>  KA_2.186
> 
>  KA_2.187
> 
>  KA_2.188
> 
>  KA_2.189
> 
>  KA_2.190
> 
>  KA_2.191
> 
>  KA_2.192
> 
>  KA_2.193
> 
>  KA_2.194
> 
>  KA_2.195
> 
>  KA_2.196
> 
>  KA_2.197
> 
>  KA_2.198
> 
>  KA_2.199
> 
>  KA_2.200
> 
>  KA_2.201
> 
>  KA_2.202
> 
>  KA_2.203
> 
>  KA_2.204
> 
>  KA_2.205
> 
>  KA_2.206
> 
>  KA_2.207
> 
>  KA_2.208
> 
>  KA_2.210
> 
>  KA_2.211
> 
>  KA_2.212
> 
>  KA_2.213
> 
>  KA_2.214
> 
>  KA_2.215
> 
>  KA_2.216
> 
>  KA_2.217
> 
>  KA_2.218
> 
>  KA_2.219
> 
>  KA_2.220
> 
>  KA_2.221
> 
>  KA_2.222
> 
>  KA_2.223
> 
>  KA_2.224
> 
>  KA_2.225
> 
>  KA_2.226
> 
>  KA_2.227
> 
>  KA_2.228
> 
>  KA_2.229
> 
>  KA_2.230
> 
>  KA_2.231
> 
>  KA_2.232
> 
>  KA_2.233
> 
>  KA_2.234
> 
>  KA_2.235
> 
>  KA_2.236
> 
>  KA_2.237
> 
>  KA_2.238
> 
>  KA_2.239
> 
>  KA_2.240
> 
>  KA_2.241
> 
>  KA_2.242
> 
>  KA_2.243
> 
>  KA_2.244
> 
>  KA_2.245
> 
>  KA_2.246
> 
>  KA_2.247
> 
>  KA_2.248
> 
>  KA_2.249
> 
>  KA_2.250
> 
>  KA_2.251
> 
>  KA_2.252
> 
>  KA_2.253
> 
>  KA_2.254
> 
>  KA_2.255
> 
>  KA_2.256
> 
>  KA_2.257
> 
>  KA_2.258
> 
>  KA_2.259
> 
>  KA_2.260
> 
>  KA_2.261
> 
>  KA_2.262
> 
>  KA_2.263
> 
>  KA_2.264
> 
>  KA_2.265
> 
>  KA_2.266
> 
>  KA_2.267
> 
>  KA_2.268
> 
>  KA_2.269
> 
>  KA_2.270
> 
>  KA_2.271
> 
>  KA_2.272
> 
>  KA_2.273
> 
>  KA_2.274
> 
>  KA_2.275
> 
>  KA_2.276
> 
>  KA_2.277
> 
>  KA_2.278
> 
>  KA_2.279
> 
>  KA_2.280
> 
>  KA_2.281
> 
>  KA_2.282
> 
>  KA_2.283
> 
>  KA_2.284
> 
>  KA_2.285
> 
>  KA_2.286
> 
>  KA_2.287
> 
>  KA_2.288
> 
>  KA_2.289
> 
>  KA_2.290
> 
>  KA_2.291
> 
>  KA_2.292
> 
>  KA_2.293
> 
>  KA_2.294
> 
>  KA_2.295
> 
>  KA_2.296
> 
>  KA_2.297
> 
>  KA_2.298
> 
>  KA_2.299
> 
>  KA_2.300
> 
>  KA_2.301
> 
>  KA_2.302
> 
>  KA_2.303
> 
>  KA_2.304
> 
>  KA_2.305
> 
>  KA_2.306
> 
>  KA_2.307
> 
>  KA_2.308
> 
>  KA_2.309
> 
> śliṣṭam iṣṭam anekārtham ekarūpānvitaṃ vacaḥ
> tad abhinnapadaṃ bhinnapadaprāyam iti dvidhā // KA_2.310
> 
> asāv udayam ārūḍhaḥ kāntimān raktamaṇḍalaḥ
> rājā harati lokasya hṛdayaṃ mṛdubhiḥ karaiḥ // KA_2.311
> 
> doṣā(3)kareṇa saṃbadhnan[n / n]a[]kṣatrapathavartinā
> rajñā pradoṣo mām ittham apriyaṃ kiṃ na bādhate // KA_2.312
> 
> upamārūpakā-kṣepavyatirekādigocarāḥ
> prāg eva darśitāḥ śleṣā darśyante kecanāpare // KA_2.313
> 
> asty abhinnakriyaḥ kaścid aviruddhakriyo 'paraḥ
> viruddhakarmā cāsty anyaḥ śleṣo niyamavān api // KA_2.314
> 
> niyamā-kṣeparūpoktir avirodhī virodhy api
> teṣāṃ nidarśaneṣv eva rūpam āvir bhaviṣyati // KA_2.315
> 
> vakrāḥ svabhāvamadhurāḥ śaṃsantyo rāgam ulbaṇam
> dṛśo dūtyaś ca karṣanti kāntābhiḥ preṣitāḥ priyān // KA_2.316
> 
> madhurā rāgavardhinyaḥ komalāḥ kokilāgiraḥ
> ākarṇyante madakalāḥ śliṣyante cāsitekṣaṇāḥ // KA_2.317
> 
> rāgam ādarśayann eṣa vāruṇīyogavardhitam
> tirobhavati gharmāṃśur aṅgajas tu vijṛmbhate // KA_2.318
> 
> nistriṃśatvam asāv eva dhanuṣy evāsya vakratā
> śareṣv eva narendrasya mārgaṇatvaṃ ca vartate // KA_2.319
> 
> padmānām eva daṇḍeṣu kaṇṭakas tvayi rakṣati
> athavā dṛśyate rāgimithunā-liṅganeṣv api // KA_2.320
> 
> mahībhṛd bhūrikaṭakas tejasvī niyatodayaḥ
> dakṣaḥ prajāpatiś cāsīt svāmī śaktidharaś ca saḥ // KA_2.321
> 
> acyuto 'py avṛṣacchedī rājāpy aviditakṣayaḥ
> devo 'py avibudho jajñe śaṃkaro 'py abhujaṃgavān // KA_2.322
> 
> guṇajātikriyādīnāṃ yatra vaikalyadarśanam
> viśeṣadarśanāyaiva sā viśeṣoktir iṣyate // KA_2.323
> 
> na kaṭhoraṃ na vā tīkṣṇam āyudhaṃ puṣpadhanvanaḥ
> tathāpi jitam evāsīd amunā bhuvanatrayam // KA_2.324
> 
> na devakanyakā nāpi gandharvakulasaṃbhavā
> tathāpy eṣā tapobhaṅgaṃ vidhātuṃ vedhaso 'py alam // KA_2.325
> 
> na baddhā bhrukuṭir nāpi sphurito daśanacchadaḥ
> na ca raktābhavad dṛṣṭir jitaṃ ca dviṣatāṃ balam // KA_2.326
> 
> na rathā na ca mātaṃgā na hayā na ca pattayaḥ
> strīṇām apāṅgadṛṣṭyaiva jīyate jagatāṃ trayam // KA_2.327
> 
> ekacakro ratho yantā vikalo viṣamā hayāḥ
> ākrāmaty eva tejasvī tathāpy arko nabhastalam // KA_2.328
> 
> saiṣā hetuviśeṣoktis tejasvīti viśeṣaṇāt
> ayaṃ eva kramo 'nyeṣāṃ bhedānām api kalpate // KA_2.329
> 
> vivakṣitaguṇotkṛṣṭair yat samīkṛtya kasyacit
> kīrtanaṃ stutinindārthaṃ sā matā tulyayogitā // KA_2.330
> 
> yamaḥ kubero varuṇaḥ sahasrākṣo bhavān api
> bibhṛty ananyaviṣayāṃ lokapāla iti śrutim // KA_2.331
> 
> saṃgatāni mṛgākṣīṇāṃ taḍidvilasitāni ca
> kṣaṇadvayaṃ na tiṣṭhanti ghanārabdhāny api svayam // KA_2.332
> 
> viruddhānāṃ padārthānāṃ yatra saṃsargadarśanam
> viśeṣadarśanāyaiva sa virodhaḥ smṛto yathā // KA_2.333
> 
> kūjitaṃ rājahaṃsānāṃ vardhate madamañjulam
> kṣīyate ca mayūrāṇāṃ rutam utkrāntasauṣṭhavam // KA_2.334
> 
> prāvṛṣeṇyair jaladharair ambaraṃ durdināyate
> rāgeṇa punar ākrāntaṃ jāyate jagatām manaḥ // KA_2.335
> 
> tanumadhyaṃ pṛthuśroṇi raktauṣṭham asitekṣaṇam
> natanābhi vapuḥ strīṇāṃ kaṃ na hanty unnatastanam // KA_2.336
> 
> mṛṇālabāhu rambhoru padmotpalamukhekṣaṇam
> api te rūpam asmākam tanvi tāpāya kalpate // KA_2.337
> 
> udyānamārutoddhūtāś cūtacampakareṇavaḥ
> udaśrayanti pānthānām aspṛśanto 'pi locane // KA_2.338
> 
> kṛṣṇārjunānuraktāpi dṛṣṭiḥ karṇāvalambinī
> yāti viśvasanīyatvaṃ kasya te kalabhāṣiṇī // KA_2.339
> 
> ity anekaprakāro 'yam alaṃkāraḥ pratīyate
> aprastutapraśaṃsā syād aprakānteṣu yā stutiḥ // KA_2.340
> 
> sukhaṃ jīvanti hariṇā vaneṣv aparasevinaḥ
> arthair ayatnasulabhair jaladarbhāṅkurādibhiḥ // KA_2.341
> 
> seyam aprastutaivātra mṛgavṛttiḥ praśasyate
> rājānuvartanakleśanirviṇṇena manasvinā // KA_2.342
> 
> yadi nindann iva stauti vyājastutir asau stutā
> doṣābhāsā guṇā eva labhante yatra saṃnidhim // KA_2.343
> 
> tāpasenāpi rāmeṇa jiteyaṃ bhūtadhāriṇī
> tvayā rājñāpi seveyaṃ jitā mā bhūn madas tava // KA_2.344
> 
> puṃsaḥ purāṇād ācchidya śrīs tvayā paribhujyate
> rājann ikṣvākuvaṃśasya kim idaṃ tava yujyate // KA_2.345
> 
> bhujaṅgabhogasaṃsaktā kalatraṃ tava medinī
> ahaṃkāraḥ parāṃ koṭim ārohati kutas tava // KA_2.346
> 
> iti śleṣānuviddhānām anyeṣāṃ copalakṣyatāṃ
> vyājastutiprakārāṇām aparyantaḥ pravistaraḥ // KA_2.347
> 
> arthāntarapravṛttena kiṃcit tatsadṛśaṃ phalam
> sad asad vā nidarśyeta yadi tat syān nidarśanam // KA_2.348
> 
> udayann eva savitā padmeṣv arpayati śriyam
> vibhāvayitum ṛddhīnāṃ phalaṃ suhṛdanugraham // KA_2.349
> 
> yāti candrāṃśubhiḥ spṛṣṭā dhvāntarājī parābhavam
> sadyo rājaviruddhānāṃ sūcayanti durantatām // KA_2.350
> 
> sahoktiḥ sahabhāvasya kathanaṃ guṇakarmaṇām
> arthānāṃ yo vinimayaḥ parivṛttis tu sā yathā // KA_2.351
> 
> saha dīrghā mama śvāsair imāḥ saṃprati rātrayaḥ
> pāṇḍurāś ca mamaivāṅgaiḥ saha tāś candrabhūṣaṇāḥ // KA_2.352
> 
> vardhate saga pānthānāṃ mūrchayā cūtamañjarī
> patanti ca samaṃ teṣām asubhir malayānilāḥ // KA_2.353
> 
> kokilā-lāpasubhagāḥ sugandhivanavāyavaḥ
> yānti sārdhaṃ janānandair vṛddhiṃ surabhivāsarāḥ // KA_2.354
> 
> ity udā-hṛtayo dattāḥ sahokter atra kāścana
> kriyate parivṛtteś ca kiṃcid rūpanirūpaṇam // KA_2.355
> 
> śastraprahāraṃ dadatā bhujena tava bhūbhujām
> cirārjitaṃ hṛtaṃ teṣāṃ yaśaḥ kumudapāṇḍuram // KA_2.356
> 
> āśīr nāmābhilaṣite vastuny āśaṃsanaṃ yathā
> pātu vaḥ paramaṃ jyotir avāṅmanasagocaram // KA_2.357
> 
> ananvayasasaṃdehāv upamāsv eva darśitau
> upamārūpakaṃ cāpi rūpakeṣv eva darśitam // KA_2.358
> 
> utprekṣābheda evāsāv utprekṣāvayavo 'pi ca
> nānālaṃkārasaṃsṛṣṭiḥ saṃsṛṣṭis tu nigadyate // KA_2.359
> 
> aṅgāṅgibhāvāvasthānaṃ sarveṣāṃ samakakṣatā
> ity alaṃkārasaṃsṛṣṭer lakṣaṇīyā dvayī gatiḥ // KA_2.360
> 
> ākṣipanty aravindāni tava mugdhe mukhaśriyam
> kośadaṇḍasamagrāṇāṃ kim eṣām asti duṣkaram // KA_2.361
> 
> limpatīva tamo 'ṅgāni varṣatīvāñjanaṃ nabhaḥ
> asatpuruṣaseveva dṛṣṭir niṣphalatāṃ gatā // KA_2.63
> 
> śleṣaḥ sarvāsu puṣṇāti priyo vakroktiṣu śriyam
> bhinnaṃ dvidhā svabhāvoktir vakroktiś ceti vāṅmayam // KA_2.363
> 
> bhāvikatvam iti prāhuḥ prabandhaviṣayaṃ guṇam
> bhāvaḥ kaver abhiprāyaḥ kāvyeṣv āsiddhi yaḥ sthitaḥ // KA_2.364
> 
> parasparopakāritvaṃ sarveṣāṃ vastuparvaṇām
> viśeṣaṇānāṃ vyarthānām akriyā sthānavarṇanā // KA_2.365
> 
> vyaktir uktikramabalād gambhīrasyāpi vastunaḥ
> bhāvāyattam idaṃ sarvam iti tad bhāvikaṃ viduḥ // KA_2.366
> 
> yac ca saṃdhyaṅgavṛttyaṅgalakṣaṇādyāgamāntare
> vyāvarṇitam idaṃ ceṣṭam alaṃkāratayaiva naḥ // KA_2.367
> 
> panthā sa eṣa vivṛtaḥ parimāṇavṛttyā saṃkṣipya vistaram anantam alaṃkriyāṇāṃ
> vācām atītya viṣayaṃ parivartamānān abhyāsa eva vivarītum alaṃ viśeṣān // KA_2.368
> 
> // ity ācārya-daṇḍinaḥ kṛtau kāvyādarśe 'rthālaṃkāravibhāgo nāma dvitīyaḥ paricchedaḥ //
>
> — *Daṇḍin: Kāvyādarśa, 1, 2.1-144, 2.310-368 (Academic edition — see source file header)*

